Migratory grief yog dab tsi? Thiab tej neeg tsiv teb tsaws chaw puas yuav daws tau.

Silhouette of young Asian mother and cute little daughter looking at airplane through window at the airport while waiting for departure. Family travel and vacation concept

Migratory grief often relates to the tangible and intangible losses migrants experience when they move countries. Source: Moment RF / d3sign/Getty Images

Cov kev mus nyob ntev rau ib lub teb chaws tshiab yuav ua rau muaj teeb meem ntau yam rau yus txoj kev xav. Vim tej neeg tsiv teb tsaws chaw yeej ntsib teeb meem rau tej kab lis kev cai txawv thiab cov kev yuav tau pauv hloov kom ua tau lub neej nyob nrog tej chaw txawv, ces thiaj ua rau coob leej ntau tus mloog tau tias zoo li lawv poob zoo rau ib qho twg thiab plam lawv tej cim thawj lawm. Yog li ntawd ne tej neeg tsiv teb tsaws chaw ho yuav tau ua dab tsi kom thiaj pab lawv ntxeem dhau tej xwm txheej no thiab kom rov qab ras los ua lawv tus neeg qub?


Ntsiab lus tseem ceeb:
  • Cov kev nyuaj tu siab cuam tshuam txog kev tsiv teb tsaws chaw yeej sib chab sib chaws thiab cuam tshuam txog ntau yam.
  • Thaum mloog tau tias yus plam ib yam dab tsi uas yus tsis pom los yog tuav tsis tau ntawd ces yuav yog tej yam nyuaj heev uas yuav tswj tau.
  • Cov kev tu siab uas muaj ntev heev no yog tsis daws ces yuav ua rau muaj teeb meem rau yus cov kev txiav txim siab rau tej yam tseem ceeb thiab yuav ua rau tsis tau txais kev ruaj ntseg rau lub neej pem suab.
  • Txawm tias cov kev daws tej teeb meem no sib chab sib chaw thiab yuav tau siv ib co txheej txheej los pab tej neeg ntiag tug los yeej muaj kev pab cuam los pab thiab.
Cov kev tu siab cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw ces yeej yog ib cov uas sib chab sib chaw ntau theem. Pib txij li cov kev raug cai ntawm ib thaj chaw twg lawm, cov kev tsis swm rau ib thaj chaw tshiab thiab tsis tau txais kev pab cuam li ib txwm tau, los yog cov kev mloog tau tias zoo li yus tsis muaj feem koom, los yog yus tsis yog ib tug ntawm thaj chaw yus nyob ntawd. Ces thiaj ua rau tej neeg tsiv teb tsaws chaw tshiab mloog tau tias lawv yuav tau ntxeem kom dhau ntau yam ua ke tib zaug uas lawv tau plam mus lawm.

Thiaj li muaj ntau yam ua rau ntsib kev nyuaj siab dua ntawm cov kev nyuaj siab thaum xub txog tej kab lis kev cai txawv, cov kev ua rau yus nco qub teb qub chaw, thiab cov kev tsis paub lus, ces thiaj ua rau tej neeg tsiv teb tsaws chaw thiab neeg thoj nam coob heev ntsib ntau yam teeb meem uas lawv mloog tau tias lawv plam qee yam uas pom kiag los yog qee yam uas tuav tsis tau uas haj yam yuav ua rau muaj teeb meem rau lawv txoj kev noj qab nyob zoo thiab txoj kev sib raug zoo nrog lwm tus.

Tej kev mloog tau li no ces yog tej uas cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw uas ua rau muaj kev tu sia.
Dr Grant Blashki uas yog tus Clinical Lead ntawm lub koom haum Beyond Blue tshab txhais tias ''Thaum ib tug twg tu siab, ces yeej yog lawv tau plam ib yam dab tsi lawm, uas feem ntau ces tej kev plam ntawd yeej yog tej yam uas muaj peev xwm txheeb tau. Piv txwv li yus tau plam ib tug neeg uas yus hlub tshua lawm los yog yus ib tug tsiaj, los yog poob yus txoj hauj lwm, los yog yus plam yus lub tsev lawm, uas yog tej yam uas yus txheeb tau, thiab yus yeej tu siab thiab chim heev, tab sis yus muaj peev xwm xau tau cov kev tu siab no."

Txawm li cas los, tej neeg tsiv teb tsaws chaw yeej tseem ntsib lwm yam teeb meem uas lawv plam uas ua rau lawv tu siab uas lawv tsis paub meej tias xyov yam ntawd yog dab tsi thiab kuj tsis muaj peev xwm qhia tau tias yog dab tsi. Tej no yog tej peb paub tias 'yog ib co kev plam uas tsis paub tseeb.'

Dr Blashki hais ntxiv tias ''Cov kev plam uas tsis paub tseeb ntawd ces yog thaum uas muaj cov kev tsis paub tseeb txog cov kev plam tej yam dab tsi, ces thiaj nyuaj heev uas tsis muaj peev xwm tswj tau cov kev tu siab no nrog ntau yam."
Tej zaum tej neeg tsiv teb tsaws chaw yuav mloog tau tias zoo li lawv lub cim thawj tau hloov lawm. Thiab tej zaum lawv pom tias zoo li lawv poob lawv lub fwj chim lawm ... Lawv los kuj tseem ntsib cov teeb meem tsis muaj peev xwm sib txuas tau lus nrog lwm tus thiab - li nkag siab txog tej lus ib txwv siv mus txog txhua tsav yam ntawm tej lus tso dag tso luag uas siv txhua hnub thiab.
Dr Grant Blashki, Beyond Blue Clinical Lead
Sad and depressed woman using smartphone at home.
Yog cuam tshuam txog cov kev plam tej yam dab tsi uas yus tsis paub tias plam dab tsi lawm ces yuav ua rau yus tsis muaj peev xwm yuav ua ib siab hlo rau ib yam dab tsi tau. Source: Moment RF / Maria Korneeva/Getty Images
Jorge Aroche uas yog ib tug neeg Australia caj ceg neeg Uruguay thiab yog tus Clinical Psychologist, thiab yog tus coj ntawm lub koom haum Treatment and Rehabilitation of Torture and Trauma Survivors (STARTTS), los kuj ntseeg tias cov kev tu siab cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw (migratory grief) no ces feem ntau ces yeej cuam tshuam nrog tej kev plam uas muaj tseeb thiab tej kev plam uas txheeb tsis tau ntawd sib sau ua ke.

"Tej zaum peb kuj yuav tu siab txog peb tej phooj ywg, tej txheeb ze, tej neeg peb hlub tshua, los yog tej chaw peb hluab tshua. Tej ntawd ces yog tej uas peb pom tau uas peb tau tso tseg rau yav tom qab thiab peb tsis muaj peev xwm yuav ua tau li qub lawm."
Asian mother and daughter talking to family on laptop
Ib nkawm niam ntxhais neeg Asia tab tom nrog nkawv tsev neeg tham hauv laptop. Credit: Ariel Skelley/Getty Images
"Tab sis cov kev tu siab cuam tshuaj txog cov kev tsiv teb tsaws chaw (migratory grief) kuj muaj feem nrog ntau yam uas tej zaum yus kuj yuav tsis pom, li tej kev plam cim thawj (loss of identity) los yog poob yus lub fwj chim (loss of status) uas yus ib txwm muaj dhau los ntawm yus lub qub teb chaws, thiab tej fwj chim uas yus tau txais kev lees paub ntawm tej neeg uas yus paub nrog thiab."

Mr Aroche hais tias muaj qee cov neeg ces cov kev tu siab cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw kuj cuam tshuam nrog cov kev xav tias 'yus lub neej yuav zoo li cas lawm' yog tias yus nyob yus twj ywm ntawm yus lub qub teb chaws.
Ces thiaj muaj cov kev tu siab cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw txog yus cov kev ua yog toog los yog yus cov kev npau suav nruab hnub tias tej zaum yus twb ho yuav ua tau ib yam dab tsi tiav lawm yog tias yus tseem nyob ntawm yus lub qub teb chaws.
Jorge Aroche, Clinical Psychologist and STARTTS CEO.
Nws hais ntxiv tias "Thiab yeej muaj ntau yam li hais no tsis tas yuav yog tej uas muaj laj thawj zoo, thiab yeej muaj tej neeg coob heev mloog tias lawv txhaum, vim lawv pom qhov tseeb lawm tias lawv tau lub neej zoo dua ntawm lub teb chaws tshiab uas lawv nyob ntawd."

Lwm yam uas yeej tshwm sim tas mus li ntawd ces ua rau tej neeg mloog tau tias muaj qee zaus lawv tu siab heev rau cov kev ua tau ib yam dab tsi tiav, los yog tsis muaj peev xwm yuav qhia tau txog lawv cov kev tu siab yam qhib siab lug vim lawv tseem mloog tau tias lawv txhaum los yog tseem raug ntau nqe yuam kev.

Mr Aroche tshab txhais tias “Tej zaum tej neeg tsiv teb tsaw chaw kom tau lub neej zoo dua los yog tej neeg thoj nam kuj yuav mloog tau tias lawv txhaum yog pheej yws ... thaum uas lawv tej txheeb ze, tej neeg lawv hlub tshua uas tseem nyob ntawm lawv lub teb chaws qub ntawd tseem ntsib teeb meem phem tshaj los yog ntsib tej xwm txheej phom sij tshaj lawv."

Txawm li cas los nws kuj ceeb toom tias yog tej yam tseem ceeb uas tej neeg tsiv teb tsaws chaw yuav tau lees paub txog thiab qhia txog lawv tej kev tu siab, kom lawv thiaj muaj peev xwm daws kom ntxeem dhau tej xwm txheej no.
Young man looking out of the window in flying airplane during sunset
Source: Moment RF / Alexander Spatari/Getty Images

Tej tswv yim coj los pab kom ntxeem dhau tej xwm txheej no

Kamal Sharma uas yog ib tug neeg Australia caj ceg neeg India ntawm lub koom haum thiab yog ib tug coj Think Tank Chair of Conversations hais tias thaum nws xub tau tuaj txog Australia no ces nws kuj ntsib teeb meem tsis to taub tias xyov yuav koom ua tau lub neej li cas, ces nws thiaj yuav tau kawm kom paub daws tej kev tu siab uas pheej ua rau yus mloog tias yus poob zoo rau ib qho twg thiab lees paub tias yuav tau lees paub tias nws lub cim thawj tau pauv hloov lawm.

Txawm li cas los Mr Sharma kuj lees paub tias cov kev koom kev lom zem thiab koom tej kab lis kev cai thiab tau sib xyaws nrog yus tej neeg coj ntseeg kab lis kev cai tib yam yuav pab kom yus tso siab me ntsi thiab tswj tau yus tus kheej ruaj, nws ntseeg tias kuj yog tej yam tseem ceeb tib yam nkaus thiab uas yuav tau sib ntsib sib cuag nrog tej neeg tshiab thiab ua dua tej yam tshiab thiab.

Nws hais tias “Kuv xav tias yeej muaj tej tswv yim zoo pab kom yus ntxeem dhau tej xwm txheej no thiab kuj muaj tej tswv yim zoo pab kom yus ntxeem dhau tej yam tsis zoo tib yam thiab."
Tej tswv yim zoo uas yuav pab kom yus ntxeem dhau tej kev tu siab no ces yog yuav tau txheeb kom paub txog yus tus kheej rau ntawm tej chaw tshiab. Tso tseg tej uas siv tsis tau thiab pab tsis tau yus lawm, thiab siv dua tej tswv yim tshiab uas yuav pab kom yus ua tau lub neej vam meej.
Kamal Sharma Rezilum CEO and R U OK? Chair.
"Tej tsis zoo ces yog tej uas yus pheej tseem nrog yus pab yus pawg neeg nyob xwb, thiab yus yeej tsis xyaum ua dua ib yam dab tsi tshiab seb puas muaj peev xwm ua tau; thiab pheej tseem ua txhua tsav yam li qub rau lub caij thaum yus tseem ua ntawm yus lub teb chaws uas yus tau ncaim tuaj lawm xwb."

"Kuv thiaj xav tias yog tej yam tseem ceeb heev uas yuav tau siv tej tswv yim tshiab los sib tw nrog yus tus kheej thiab, txheeb tias yus yog leej twg tiag, kom thiaj nrhiav tau yus lub cim thawj tshiab rau ntawm lub teb chaws uas coj ntseeg kab lis kev cai txawv ntawd."
Young couple embracing in airport, man in military uniform
(Ib nkawm niam txiv, ob tug hluas uas sib qhaib, los yog nkawm nkauj nraug) sib qawm sib puag ntawm tshav dav hlau, uas tus txiv neej hnav ris tsho tub rog Credit: Mike Powell/Getty Images
Tej kws paub daws kev nyuaj siab hais tias qee cov neeg tsiv teb tsaws chaw yeej mloog tau kiag tam sid tias cov kev tsis paub tseeb tias xyov yog dab tsi ua rau yus tu siab ntawd yeej yuav ua rau yus ncua ib cov kev txiav txim siab tseem ceeb ntawm yus lub neej, uas tej zaum kuj yuav ua rau muaj teeb meem tsis tau txais kev ruaj ntseg rau yus lub neej pem suab tau thiab.

Tej kev tsis tau txais kev pab cuam ntawm lwm tus yuav ua rau yus mloog tau tias yus nyob tib leeg twm zeej kho siab khuav, ua rau yus muaj kev txhawj xeeb thiab ua rau yus xeeb txob chim thiab npau taws tau yooj yim heev.

Mr Sharma uas yeej tau kawm ua ib tug hauj sam hais tias cov kev tau koom tej kab lis kev cai ntawm lub zos yus nyob yog ib txoj xub ke yuav pab kom yus ntxeem dhau tej xwm txheej no. Yog tham txog nws lawm ces nws tau siv cov kev mus koom sib tw ntau pab ntawd los ua cov pab nws.
Tab sis dua ntawm tej xub ke ua uas yuav pab tau yus li cov kev mus koom ua ib yam dab tsi, koom nrog ib lub club twg, mus qoj ib ce (exercise) los yog zaum quav tes quav taw twj ywm tswj yus lub siab kom nyob tus ntawd lawm, ces yej tseem muaj tej tswv yim ntau yam uas yus muaj peev xwm siv tau, tsuas nyog ntawm seb yus ho nyiam siv cov tswv yim ntawm cov teb chaws sab hnub tuaj los cov tswv yim ntawm cov teb chaws sab hnub poob (teb chaws vam meej) xwb.

Mr Sharma hais tias “Tej tswv yim ntawm cov teb chaws vam meej uas kuv tau pom ces yog tham txog cov kev tswj, thiab xyuas kom yus ua tau ib yam dab tsi rau tej xwm txheej uas pauv hloov ntawd. Uas kuv xav tias yeej tsiv tau zoo txog ib theem twg."

“Tab sis qhov peb yuav tau xyuas ntawd ces yog yuav tsum lees paub tias tsis yog txhua tsav yav yuav nyob ruaj nreeg mus tag ib txhis, thiab yus yeej yuav tau hloov ntawm ib yam twg rau lwm yam tshiab ua ntuv zus. Yog li ntawd thiaj tham txog tias seb yus ho txheeb raws tej xwm txheej li pauv hloov li cas thiab ua ib yam dab tsi kom sib tau thiab tau txais txiaj ntsim los ntawm yam zoo yam phem pab rau yus lub neej. Yog li yog tham txog kuv lawm ces cov kev yoog raws cov kev pauv hloov uas tsis muaj ib yam dab tsi nyob ruaj no thiaj yog tej yam muaj fwj chim dua."
Two women sitting in armchairs and talking. Woman psychologist talking to patient
Yog li cov kev tu siab cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw thiaj cuam tshuam nrog lub cev ntaj ntsug thiab txoj kev xav. Thiab yog tham txog tej teeb meem uas yuav muaj tau rau yus lub cev ntaj ntsug lawm ces kuj muaj tej yam ntxwv li ua rau yus tsis tau zoo pw, ua rau yus nkees nkees, thiab mloog tau tias zoo li yus noj tsis qab pw tsis tsaug. Source: Moment RF / Fiordaliso/Getty Images

Txheebs xyuas yus tus kheej seb yuav mloog tau li cas lawm

Tej kws paub daws kev nyuaj siab taw qhia kom yus txheeb yuas yus tus kheej seb yus mloog tau tias yus zoo li cas lawm, kom yus thiaj paub txog yus tus kheej. Yog thaum yus mloog tau tias ntsib ntau yam xwm txheej nyuaj heev ces tsim nyog yuav tau nrhiav kev pab.

Dr Blashki ceeb toom tias “Muaj tej neeg coob heev uas tab tom tu siab yeej pom tau tias lawv muaj kev sib cav sib ceg tsis sib haum xeeb qee zaus, tsis hais yog cov kev tsis haum xeeb ntawm tsev, ntawm chaw ua hauj lwm, los yog qee zaus yeej siv dej caw yam tsis tsim nyog."

Txawm tias tej yam ntxwv ua rau tej neeg tsiv teb tsaws chaw mloog tau tias lawv tau plam ib yam dab tsi lawv yeej muaj tas los rov qab muaj dua tau rau ntau lub xyoos, los yog tias pheej cia muaj cov kev tu siab no ntev thiab tsis kub siab txheeb xyuas ces tej zaum kuj yuav ras los ua ib cov teeb meem nyuaj siab loj tau thiab.

Dr Blashki hais tias yeej muaj tej yam ntxwv ua pheej ua rau yus nyuaj siab li pheej mloog tau tias zoo li yus tag kev cia siab ntau hli, pheej ua rau ib tug twg mloog tau tias tsis muaj peev xwm koom tau nrog lwm tus, koom tej chaw ua hauj lwm thiab koom sib cuag mus los los yog tsim kev sib raug zoo nrog ib tug twg.

Nws hais tias “Yuav ua rau tej neeg ntawd tu tu siab, tag kev cia siab thiab qaug zog rau txhua yam. Thiab tsis muaj txoj kev vam kev cia siab ntxiv li lawm; los sis yog cia li ua rau lawv mloog tias lawv tsis kub siab txog dab tsi li lawm."
Woman psychologist talking to patient
Tej neeg uas ntsib tej yam ntxwv nyuaj heev li hais no lawm tsim nyog ntsib lawv tej kws kho mob los yog hu thov kev pab cuam ntawm tej koom haum li Lifeline los yog Beyond Blue tau. Source: Moment RF / Fiordaliso/Getty Images
Txawm li cas los tej kws paub daws kev nyuaj siab hais tias yeej tsis muaj ib lub tswv yim yooj yim twg uas yuav muaj peev siv coj los twj tau tej kev xav ntawd, thiaj kuj yog tej yam tseem ceeb uas yuav tau tso cai rau yus tus kheej tu siab thiab. Txawm tias yus muaj kev tu siab rau tej yam yus plam los kuj txhais tsis tau tias yus yog tej neeg tsis muag luav los sis yog tej neeg tsis muaj tsab peev xwm dab tsi, vim tej txheej txheem pab daws tej teeb meem no yeej cuam tshuam nrog tej neeg ntiag tug thiab sib chab sib chaws heev li.

Mr Sharma hais tias “Yog xam rau qee theem twg lawm, ces tsis hais ib cov kev plam dab tsi li yeej yog tej yam ua rau muaj teeb meem rau yus txoj kev xav, yus lub cev los yog yus txoj kev noj qab nyob zoo, thiab muaj peev wm siv tau ob txoj xub ke daws li: muaj peev xwm daws tau tej yam ntxwv uas ua rau muaj teeb meem, los yog yus muaj peev xwm kho tau kom tsis txhob muaj tej teeb meem no. Yog li ntawd kuv thiaj xav tias peb yuav tau kho tej yam ntxwv teeb meem no thiab kho kom tsis txhob muaj cov kev tu siab cuam tshuam txog cov kev tsiv teb tsaws chaw no thiab."

“Lo lus 'heal' txhais tau tias pab kom yus rov qab rhais los ua yus tus neeg qub dua ntxiv, kom yus thiaj li muaj peev xwm ua tau lub neej rau ntawm ib thaj chaw tshiab twg."

Nws thiaj xaus lus tias “Yuav tau tso tseg lub tsev yim qub thiab lees txais lub tswv yim tshiab coj los siv. Vim cov kev xaiv kuj yog ib feem tseem ceeb heev ntawm tej txheej txheem yuav pab kom yus ntxeem dhau tej kev tu siab no."

Yog tias koj xav tau txais kev pab cuam daws kev nyuaj siab, ces koj muaj peev xwm hu tau rau lub koom haum tus xov tooj 13 11 14 los yog hu rau lub koom haum raws tus xov tooj 1800 22 46 36 tau.

Share