Voice Referendum yog dab tsi thiab vim li cas Australia thiaj xav tau?

CANBERRA RECONCILIATION WEEK STOCK

The moon is seen behind the Australian flag, the Indigenous flag and the flag of the Torres Strait Islands flying outside Parliament House to mark Reconciliation week in Canberra, Tuesday, May 30, 2023. (AAP Image/Lukas Coch) NO ARCHIVING Source: AAP / LUKAS COCH/AAPIMAGE

Neeg Australia yuav tawm suab yav lig xyoo no seb puas pom zoo muaj suab sawv cev rau neeg txum tim hauv tsev tsoom fwv. Nod yog tej koj tsim nyog paub txog tej txheej txheem no li vim li cas thiaj muaj cov kev tawm suab no, thiab tej xov xwm uas tej zejzog xav tau kom thiaj pab tau lawv txiav txim siab rau ntawm tej chaw tawm suab.


Sai sai no ces tej neeg muaj cai xaiv nom yuav rau hais kom lawv txiav txim sib puas tsim nyog kho australia tej txhooj cai tswj haiv kom lees paub neeg txum tim thiab teeb tsam pawg neeg uas suab sawv cev rau hauv tsev tsoom fwv (Voice to Parliament).

Pawg neeg ua suab sawv cev no yog yob ib pawg neeg raug xaiv los ua cov tawm tswv yim txog ntau yam los yog tej cai lij choj uas yuav ua rau muaj teeb meem rau tej neeg txum tim rau tus tsoom fwv uas tseem ua nom rau lub caij ntawd.

Evan Ekin-Smyth uas yog tus kis ntawm Australia lub koom haum tswj kev xaiv tsa (Australian Electoral Commission - AEC) tshab txhais txog qhov tseem ceeb ntawm cov txheej txheem los kho txhooj cai tswj haiv no tias.

Nws hais tias “Referendum ces yog haiv neeg no ib cov kev tawm suab rau ib yam dab tsi tsi ntsees seb puas pom zoo kho los tsis kho Australia tej txhooj cai tswj haiv."

rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm , thiab los yog download thiab kom
koj mloog tau SBS Hmong.
The only way you can change the Constitution is via a vote of the people. Parliament doesn't have the power to do it.
Evan Ekin-Smyth
Tej txhooj cai tswj haiv ces yog tej tswj tias tsoom fwv teb chaws ua hauj lwm li cas. Thiab yog tej teev tias tsoom fwv teb chaws, tsoom fwv xeev thiab tej neeg muaj kev sib cua li cas, suav tej cai uas tej xeev tsim los yog tej uas tej tsev tsoom fwv teb chaws tsim ntawd thiab.

Tej neeg thiaj yuav raug nug kom tawm suab seb puas 'pom zoo' los 'tsis pom zoo' rau nqe lus nug hauv qab no:

“Tsab cai uas xav thov tsim tshiab: yog xav kho txhooj cai tswj haiv kom lees paub neeg txum tim ntawm Australia no li los teeb tsa kom muaj suab sawv cev rau cov neeg txum tim Aboriginal thiab Torres Strait Islander. Koj puas pom zoo raws li tsab cai xav thov kho dua tshiab no?''
YES 23 VOICE CAMPAIGN SYDNEY
Ib tug neeg txhab nqa kom muaj suab rau neeg txum tim kos neeg txum tus tus chij (kujkeeb) rau ntawm nws sab plhu rau lub caij uas muaj zejzog lub koom txoos Yes 23 txhawb nqa kom muaj suab sawv cev rau neeg txum tim hauv tsev tsoom fwv ntawm Sydney, Sunday tim 2 lub 7 hli ntuj xyoo 2023 (AAP Image/Bianca De Marchi) Source: AAP / BIANCA DE MARCHI/AAPIMAGE
Tab sis yog yuav kom cov kev tawm suab no siv tau hauj lwm mas yuav tsum tau txais ob cov kev pom zoo feem coob los txhawb nqa.

Mr Ekin-Smyth tshab txhais tias “Yog xav kom muaj cov kev tawm suab no tau raws li siab xav mas, yuav tsum tau txais cov suab 'pom zoo' feem coob ntawm haiv neeg no, thiab yuav tsum tau txais cov kev pom zoo los ntawm tej xeev feem coob thiab. Uas yuav tsum muaj Australia tej xeev yam tsawg li ntawm 4 lub ntawm 6 lub xeev tawm suab pom zoo."

“Xeev Australian Capital Territory (ACT) thiab Northern Territory (NT) los yeej tawm suab zoo tib yam li lwm cov pej xeem Australia thiab seb puas 'pom zoo' los 'tsis pom zoo' rau hauv daim ntawv tawm suab. Tab sis tsuas raug suav rau haiv neeg no cov kev tawm suab feem coob xwb tsis raug suav rau tej xeev feem coob cov kev pom zoo uas yuav pab kom kho tau txhooj cai tswj haiv. Txawm li cas los tej kev tawm suab ntawm ob lub xeev no kuj yog tej yam tseem ceeb heev ntawm cov kev pom zoo feem coob ntawm haiv neeg no thiab.''

Yog li ntawd pawg neeg uas suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv no thiaj yuav yog pawg neeg uas muaj poj niam txiv neej sawv cev sib npaug, thiab yog tej neeg uas tej neeg zejzog txum tim ua tus xaiv los sawv cev rau lawv mus ua cov tawm tswv yim hauv tsev tsoom fwv rau thawm ua nom tswv tsim tej cai uas tej zaum yuav muaj tau teeb meem tau rau lawv.
Txawm li cas los pawg neeg no yuav tsis muaj fwj chim los tso cai siv ib co cai twg, tsis muaj cai tawm suab tsis pom zoo rau ib co kev txiav txim siab dab tsi los yog cov kev faib nyiaj txiaj coj mus siv ua ib cov hauj lwm dab tsi. Thiab tsev tsoom fwv los yeej yuav ua hauj lwm li qub txuas ntxiv.

Professor Megan Davis uas yog ib tug poj niam neeg txum tim caj ceg neeg Cobble Cobble thiab kuj yog tus coj uas tswj lub tuam chav Txhooj cai tswj haiv ntawm tsev kawm qib siab University of NSW.

Nws yog ib feem ntawm pawg kws uas los lees paub neeg txum tim Aboriginal thiab Torress Strait Islander rau hauv txhooj cai tshwj haiv thiab tau thov kom muaj suab rau cov neeg txum tim no.

Nws hais tias lwm lub teb chaws yeej muaj peev xwm los siv tau tus qauv muaj ntsis zoo siab xws li no lawm.

Nws hais tias “Tej no yeej yog ib cov kev kho ib txwm muaj uas pab kom cov kev tswj hwm democracy thoob ntiaj teb ua tib zoo xyuas kom muaj suab rau tej neeg txum tim mus tawm tswv yim thaum tsoom fwv tsim tej cai uas cuam tshuam txog lawv."
Ib co laj thawj ntawm ntau cov ntawd ces yog peb tsis muaj peev xwm daws tau cov kev sib tu ncua ntawm txoj kev ua lub neej ntawm tej neeg txom nyem ntawm Australia no vim rau qhov tej tsoom fwv yeej tsis tshua sab laj nrog tej neeg zejzog thaum lawv tsim tej cai uas muaj feem cuam tshuam txog lawv ntawd li.
Professor Megan Davis
Txawm li cas los Australia tej neeg txum tim yeej muaj cov kev xav sib txawv rau tej laj fai kum xeeb thiab, kuj muaj ib txhia tsis pom zoo rau cov kev muaj suab sawv cev rau lawv.

Tej neeg no ces muaj ib tug nom neeg txim tim nto npe ntawm xeev Northern Territory Country pab nom Liberal tus nom kis xeev siab Jacinta Price thiab Warren Mundine uas yog tus coj pab nom Labor dhau los - yog ob tug cav tias cov kev muaj suab hauv tsev tsoom fwv no pab daws tsis tau tej teeb meem ntau yam uas ua rau tej neeg txum tim plam txiam ntsim.

Lub caij yuav txog sij hawm tawm suab kho txhooj cai tswj haiv ze zuj zus no, ces cov pawg neeg uas 'pom zoo txhawb nqa' thiab 'tsis pom zoo' yuav tau los sib cav tias vim li cas lawv thiaj txhawb nqa thiab vim li cas lawv thiaj tsis txhawb nqa rau cov kev muaj suab no, thiab yuav muaj tej lus no sau rau cov ntawv uas yuav raug muab xa mus rau tej vaj tse thoob haiv neeg no.
JACINTA PRICE VOICE PRESSER
Jacinta Nampijinpa Price uas yog ib tug nom kis xeev siab (Senator) ntawm pab nom Country Liberal Party taug kev nrog ib tug ntxhais hluas neeg txum tim uas muab Australia tus chij coj los roos nws ua ntej yuav nrog tej neeg tshaj xov xwm tham ntawm tsev tsoom fwv ntawm tuam ceeb Canberra, zwj Feej (Wednesday) tim 22 lub 3 hlis ntuj xyoo 2023. (AAP Image/Lukas Coch) NO ARCHIVING Source: AAP / LUKAS COCH/AAPIMAGE
Mr Ekin-Smyth hais tias lub koom haum AEC yeej tab tom tsim ib cov xov xwm taw qhia coj los qhia tej neeg australia ntau tshaj 17 roob (million) tus uas tau teev zwm npe kom muaj cai tawm suab.

“Peb yeej muaj ntau txheeb qhov chaw thoob teb chaws no rau tej neeg tawm tawm suab rau hnub referendum day ntawd.''

“Tsis tas li ntawd los peb yeej muaj tej chaw xaiv tsa qhib ntxov rau lub sij hawm ntau limtiam ua ntej yuav muaj cov kev tawm suab rau tej neeg siv thiab, yog tias koj ho tsis khoom tawm suab rau hnub ntawd, los koj yeej muaj peev xwm mus tawm suab rau ntawm tej chaw ntawd thaum ntxov tau thiab. Tsis tas li ntawd los peb kuj yuav pab tej neeg nyob txawv teb chaws kom tawm tau suab, thiab yeej muaj cov chaw tshem ntawm ib qho rau lwm qhov chaw rau tej neeg siv, nrog rau tej xub kev tawm suab uas xa tau rau hauv chaw xa ntawv, thiab cov kev siv xov tooj tawm suab rau tej neeg qhov muag tsis pom kev thiab."

Pat Callanan uas yog AEC tus kis tshab txhais txog tej peev txheej ntau yam uas tej neeg xaiv nom muaj peev xwm siv tau tias.

"Peb yuav muaj tej xov xwm raug txhais ua 30 yam lus rau tej neeg coj ntseeg ntau yam kab lis kev cai thiab hais ntau hom lus, thiab yuav muaj hauv peb tej vas sab, los yog hauv tej xov tooj thaum siv neeg txhais lus ntawd pab tib si."

Nws tshab txhais tias yog ib tug neeg ntiag tug twg teev npe rau ib co kev xaiv tsa twg lawm, ces lawv yog cov muaj cai tawm suab kho txhooj cai tswj haiv thiab.

Yog li ntawd, cov kev tawm suab no los yeej zoo tib yam li cov kev xaiv tsa thiab uas lawv yuav tau mus tawm suab thiab.

“Koj yuav tsum yog ib tug pej xeem Australia, tab sis peb xav txhawb nqa kom tej neeg uas tau tsiv mus nyob rau lwm qhov chaw, los yog tsis paub tseeb tias seb yus puas tau teev tej xov xwm tshiab, ces yus muaj peev xwm mus txheeb tau yus cov kev teev ntawm ntawm thiab yus yeej muaj peev xwm mus txheeb tau thiab ua tib zoo xyuas kom yus tej kev teev npe ntawd yog cov xov xwm tshiab.''

Mr Ekin-Smyth ntseeg tias yog tej yam tseem ceeb uas yuav tau koom sib teev theev thiab tej neeg ntiag tug los tsim nyog yuav tau ua lawv cov kev teeb txheeb ua ntej mus tawm suab thiab.

Nws hais tias “Ua tib zoo xav txog cov kev muaj suab no. Uas tej no yeej txawm cov kev tawm suab kho txhooj cai tswj haiv. Vim yus yeej tsis xav tias yuav xaiv tus neeg twg los ua nom rau lub caij uas tej zaum yus xav xaiv ib tug nom twg, tab sis yus tsuas xav txog cov kev muaj suab no xwb."
Ua tib zoo ua yus cov kev teeb txheeb, thiab xav tias seb yus puas xav tawm suab 'pom zoo' los 'tsis pom zoo', thiab ua tib zoo xyuas kom thaum yus mus tawm suab ntawd yus totaub zoo lawm tias yuav ua li cas.
Evan Ekin-Smyth
Mr Callanan hais tias thiaj tseem ceeb uas yus nkag siab tias yeej yuav yoog raws li cov kev txiav txim siab no.

“Yog tej yam tseem ceeb uas yus muaj cai tawm tawv yim, tsis hais yus yuav xaiv li cas li. Ntawm peb lub koom haum AEC los peb yeej tsis kub siab tias tej neeg yuav xaiv li cas li thiab, qhov peb kub siab txog ces yog tej neeg mus tawm suab xwb, vim yog tej yam zoo heev, thiab muaj peev xwm tawm suab rau tej ntawd. Yog li peb thiaj txhawb nqa kom tej neeg kub siab tiag tiag txog tej no."

Share