“Kuv hais sawv cev rau pab nom Australian Labor Party tias kuv yeej kub siab yuav los ua raws li cov ncauj lug Uluru Statement from the Heart.”
Tej no yog qee los lus ntawm ntau los uas Australia tus thawj pwm tsav tshiab Anthony Albanese tau hais rau hmo zwj Cag (Saturday) tom qab uas nws tau yeej cov kev xaiv tsa tsoom fwv teb chaws xyoo 2022 lawm.
Tab sis cov ncauj lug Uluru Statement from the Heart ho yog dab tsi tiag? Nws ho xav kom ua tau dab tsi thiab ho yuav ua li cas?
Kho tej txhooj cai tswj haiv
Megan Davis uas yog ib tug zeskais paub zoo txog tej txhooj cai tswj haiv ntawm tsev kawm qib siab University of NSW thiab kuj tau hais tias cov ncau lub no log ib co tau hais kom kho tej txhooj cai tswj hais.
Tus poj niam neeg keeb cag neeg Cobble Cobble no tau qhia rau SBS News tias “Hais yooj yooj yim tias sob lus Uluru Statement from the Heart yog ib sob lus qhia rau neeg Australia tias vim li cas peb thiaj yuav tau kho tej txhooj cai tswj haiv."
Txawm tias yeej tau txais kev txhawb nqa nthuav dav heev, los tsis yog tag nrho Australia tej keeb cag neeg yuav txhawb nqa tej rooj ncauj lub no thiab. Ces thiaj ua rau tus tsoom fwv Turnbull tsis kub siab txog, tab sis tus tsoom fwv tshiab uas yog tsoom fwv Labor no rov qab los txhawb nqa.
Muaj 2 nqe lus tseem ceeb ntawm cov ncauj lub no xav kom ua xws li: zwm kom muaj Australia cov keeb cag neeg lub suab hauv Australia lub tsev tsoom fwv rau hauv tej txhooj cai tswj haiv thiab tsim tsa pawg neeg Makarrata Commission.
Lub suab
Professor Davis tau hais tias yog tham txog lub suab sawv cev no ces kuj yuav yog ib pawg neeg tawm tswv yim pab los ntawm Australia tej keeb cag neeg uas raug teev zwm hauv tej txhooj cai tswj haiv hauv tsev tsoom fwv.
Nws tau hais tias “Qhov laj thawj tos ho kom yuav tsum zwm lub cov kev muaj suab no ces twb vim yog raws li Australia tej cai lij choj los yog tej political system tam sim no ces Australia tej keeb cag neeg yeej tsis muaj fwj chim dab tsi hauv tej cai lij choj los yog cov policies uas tau pom zoo tsim siv los yog tej ua tau uas yuav muaj teeb meem rau peb tej zejzog li."
“Vim li ntawd thiaj tsim tau tej cai lij choj los yog tej policies tsis zoo, thiab ua rau muaj txoj kev tsis tau txais vaj huam sib luag thiab muaj kev plam txiaj ntsim. Tsis hais yuav yog kev noj qab haus huv, kev kawm, los yog kev ncaj ncees, uas yeej pom tau tias tsuas muaj cov kev tsis tau txais vaj huam sib luag no loj zuj zus tuaj lawm xwb."
Thiab ib qho tseem ceeb ntawm tej hais no ces twb vim yog tsoom fwv teb chaws tsis muaj cov neeg keeb cag neeg koom los tsim tej cai lij choj thiab tej policies uas cuam tshuam txog peb lub neej hlo li."
Yog li ntawd cov ncauj lug no thiaj nqua hu kom teev zwm cov suab sawv cev rau hauv tej txhooj cai tswj haiv kiag, kom tsis hais ib tug tsoom fwv twg uas tseem ua nom ntawd tsis txhob muaj peev xwm hloov tau li. Tab sis yog xav kom ua tau li hais ntawd mas yuav tsum tau kho tej txhooj cai tswj haiv, thiab yuav xav kho tej txhooj cai tswj haiv ces yuav tsum tso cai rau zej tsoom sawv daws tawm suab pom zoo.
Mr Albanese los yeej tau qhia meej tias nws yuav nrog xyuas kom muaj cov kev tawm suab kom muaj suab sawv cev rau Australia cov keeb cag neeg rau lub caij tus tsoom fwv Labor tswj hwm thawj term no.
Nws tau qhia rau tej neeg tshaj xov xwm ntawm Canberra rau hnub Monday tias “Peb yeej yuav ua tib zoo los xyuas kom tej txhooj cai lees paub peb cov keeb cab neeg, uas kom lawv muaj ib lub suab sawv cev rau hauv tsev tsoom fwv fwv uas yeej raug teev rau hauv txooj cai tswj haiv lawm."
Professor Davis tau hais tias – yog tham txog cov ncauj lug no lawm ces – yeej yog tej yam tseem ceeb heev uas lub suab no yuav tsum raug zwm rau hauv tej txhooj cai tswj haiv tsis li ntawd ces ntshe yuav tsim teeb meem puas tsuaj ntau tshaj qhov zoo.
Nws tau hais tias “Thaum uas peb tau mus ncig thoob teb chaws Australia thiab nug tias dab tsi thiaj yuav yog ib co kev lees paub tej neeg zejzog no yam tsim nuj tiag, ces muaj neeg teb tias yog cov kev muaj suab sawv cev. Tab sis yuav tsum yog ib lub suab uas tsis muaj ib co nom tswv twg yuav muaj peev xwm muab tshem tawm tau li tau ua dhau los lawm."
“Twb yeej tau muaj tsib los yog rau tus tsoom fwv teb chaws dhau los tau tsim ib cov koom haum uas hauj lwm tam li ib lub suab sawv cev rau nom tswv theem teb chaws lawm tab sis yeej raug muab rhuav tag li lawm thiab."
“Yog thaum tau muab tej koom haum no rhuav tag lawm ces kuj tau tsim kev puas tsuaj loj heev rau tej neeg zejzog thiab siv sij hawm ntev heev mam li rov qab kho tau tej teeb meem no."
Professor Davis tau hais tias tsis muaj ib yam dab tsi li uas cov kev muaj suab sawv cev no cuam tshuam nrog tej txhooj cai tswj haiv hauv tsev tsoom fwv li.
Nws hais tias “Tsuas yog ib lub suab rau tsev tsoom fwv xwb, tsis yog ib lub suab hauv tsev tsoom fwv tiag. Uas yog ib qho uas sib txawv tiag."
"Yeej tsis muaj ib yam dab tsi uas pawg neeg no hais es tsev tsoom fwv yuav tau ua raws li. Nws tsuas yog ib pawg neeg tawm tswv yim rau txhua yam uas cej luam rau tsev tsoom fwv li lub koom haum Productivity Commission los yog lub koom haum Human Rights Commission xwb."
Makarrata
Lo lus Makarrata ces yog Australia cov keeb cag neeg Yolngu ib lo lus uas muaj lub ntsiab lus txhais tias sib sau ua ke tom qab ntxeem dhau ib qho kev txom nyem twg mus sab laj tawm tswv yim rau ib cov txheej txheem sib kho kom muaj kev pom zoo ntawm tej tsoom fwv thiab Australia cov keeb cag neeg, thiab qhia qhov tseeb txog lawv tej keeb kwm.
Thaum uas lub suab sawv cev no raug lees paub thiab teev zwm rau hauv tej txhooj cai tswj haiv hauv tsev tsoom fwv lawm, ces cov ncau lus Uluru Statement from the Heart xav kom teeb tsa pawg neeg Makarrata Commission.
Raws li Professor Davis hais ces pawg neeg no yuav ua ob lub luag hauj lwm tseem ceeb.
Thawj lub ces yog “xyuas kom ua tau tej txheej txheem yooj yim thiab taw qhia kom tsim tau cov kev sib khom pom zoo uas paub tias yog treaties ntawd."
Nws hais tias “Yeej yog cov kev los ua ntau yam hauj lwm uas yuav tau ua kom tiav kom thiaj li muaj peev xwm kho tau qee yam hauj lwm uas yeej tseem tsis tau muaj peev xwm daws tau txij li xyoo 1788 los txog tam sim no."
Cov kev los tsim kom tau ntau cov kev pom zoo mas yog ib co txheej txheem uas sib chab sib chaws heev.
Nws hais tias " Lub tswv yim tiag ces yog cov kev pom zoo no xav kom muaj kev pom zoo nrog ib tsav neeg twg uas yeej muaj cov tsav neeg ntau tshaj 200 tsav ntawm lub teb chaws no thiab ntshe yuav siv caij nyoog ntev heev los sib khom."
Lub luag hauj lwm tseem ceeb ob ntawm pawg neeg Makarrata Commission ces yog los qhia qhov tseeb.
Zeskais Davis tau hais tias “Tus txheej txheej los qhia txog qhov tseeb no yog pab kom peb nkag siab txog tias ho tau muaj dab tsi tshwm sim rau cov kev plam liaj ia teb chaws - cov kev raug tua npog nroj ntsuab, cov kev raug tua kom tu noob, ntau yam kev tua neeg, lub caij uas muaj kev pov puag, lub caij uas kom txia haiv thaum uas tej me nyuam yaus raug muab cais tawm ntawm lawv tsev neeg."
“Lub tswv yim tiag ces yog xav ua tib zoo los sab laj sib tham txog Australia tej keeb kwm."
Thaum twg mam li muaj cov kev tso cai rau zej tsoom tawm suab?
Tom qab tau tsis ntev uas tau muab cov ncauj lug Uluru Statement from the Heart rau neeg Australia rau lub 5 hlis ntuj xyoo 2017 lawm, ces Barnaby Joyce uas yog tus lwm thawj pwm tsav dhau los kuj tsis lees paub vim pom tias ''yuav yog chav ua hauj lwm peb hauv tsev tsoom fwv." Ces ob xyoos tom qab nws thiaj li tau los thov txiv tso tshav lug rau nws cov lus hais yuam kev no lawm.
Txawm li cas los thaum tseem yog xyoo 2017 ntawd, ces tus tsoom fwv Turnbull yeej tau qhia meej kiag lawm tias yuav tsis muaj cov kev tawm suab txog tej hauj lwm no.
Tab sis Professor Davis tau hais tias txawm li cas los yeej tsis nkim ntau xyoo dhau los thiab.
Nws tau hais tias “Vim txij lub caij ntawd los peb kuj tau koom nrog Ken Wyatt uas yog tus nom tswj dej num pab rau Australia tej keeb cag neeg dhau los uas tswj ib cov pawg rooj saib xyuas ntawd kuj tau tsim tau ib cov txheej txheem hauv paus tias tsim nyog cov kev muaj suab sawv cev rau Australia tej keeb cag neeg zoo li cas."
Professor Davis los kuj tau tham txog tus tsoom fwv Morrison dhau los cov kev tau pab nrog xyuas cov rooj ncauj lug no thiab.
Nws tau hais tais “Tsis muaj tseeb tias tsis muaj dab tsi tshwm sim hlo li rau lub sij hawm 3 xyoos ntawd li. Tus tsoom fwv no yeej tau npaj $160 million dollars los lis cov hauj lwm tso cai rau zej tsoom tawm suab. Thiab yeej tseem muaj tej nyiaj no npaj yuav siv los lis tej dej num no."
Yog tej zaum thiaj yuav muaj zej tsoom cov kev tawm suab txog cov kev muaj suab sawv cev no rau nrab xyoo 2024, uas Linda Burney uas yog tus nom lis laj fai pab Australia cov keeb cag neeg hais tias npaj txhij yuav los xyuas.
Ms Burney tau hais rau lub limtiam dhau los tias “Neeg Australia yeej npaj txhij yuav sab laj sib tham txog cov kev muaj suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv lawm. Thiab peb yeej tab tom tham txog lawm. Txog caij lawm uas yuav tau coj los ua ib co hauj lwm tham tseem ceeb ntawm peb haiv neeg no thiab tawm suab lawm."
rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm ,, , thiab los yog download kom koj mloog tau SBS Hmong.