Tej ntsiab lus tseem ceeb:
- Raws li tsoom fwv tej xov xwm tswj kev noj qab haus huv tau qhia ces xyoo no twb muaj neeg kis tau khaub thua siab tshaj 100 npaug lawm.
- Thiaj tau muaj cov kev nqua hu kom neeg Australia kub siab mus hno tshuaj vaccine tiv thaiv khaub thuas kom sai npaum li sau tau kom thiaj tsis kis tus mob no.
- Raws li ATAGI cov kev taw qhia tshiab ces yuav muaj tej tshuaj no hno rau tej neeg sawv daws rau thaum ntxov lub hli no lawm.
Muaj neeg kis tau kab mob khaub thuas coob heev lawm ces thiaj tau nqua hu kom neeg Australia hno tshuaj tiv thaiv lawv tus kheej ua ntej yuav muaj neeg kis coob heev.
Raws li nom tswv teb chaws lub tuam chav tswj dej num noj qab haus huv qhia ces lub 1 hlis ntuj thiab 2 hlis ntuj dhau los ces twg muaj neeg kis tau tus kab mob khaub thuas no ntau tshaj 100 nplaug rau thawj thawj ob lub hlis no lawm yog piv rau tsaib no.
Ces tam sim no thiaj txhawb nqa kom Australia tej hluas mus hno tshuaj tiv thaib kaub thuas (Influenza (flu) vaccine) thaum muaj tej tshuaj no hno rau sawv daws rau thaum ntxov lub hli no.
Khaub thuas 'yog ib tug mob uas txawv heev'
Tus mob khaub thuas (influenza) yeej txawv tus mob COVID-19, uas ua rau tej hluas mob coob tshaj plaws thiab muaj ntau cov laj thawj qhia tias yog vim li cas.
Daryl Cheng uas yog ib tug kws kho mob me nyuam yaus ntawm Melbourne tau hais tias cov kev laj mus hno ntau yam tshuaj vaccine thiab tej niam txiv cov kev ua xyem xyav tau ua rau tej me nyuam yaus yog cov yuav raug coj mus kho mob ntawm tej tsev kho mob ntau dua.
Nws tau hais tias "Tus mob khaub thuas (Flu) yog ib tug mob uas txawv heev."
"Ua rau tej me nyuam yaus hnoob nyoog qes dua tsib (5) xyoos mob, thiab ua rau lawv raug coj mus kho ntawm tsev kho mob, thiab yeej mob rau tej me nyuam yaus tseem yau coob heev li."
tau txheeb tau tias tej zaum yeej muaj Australia tej me nyuam yaus txog ib nrab tau hno tshuaj vaccine tiv thaiv khaub thuas tsaib no.
Cov kev teeb txheeb no txheeb tau tias muaj ib nkawm niam txiv ntawm ob nkawm twg tsis paub tias seb yog hno tshuaj tiv thaiv khaub thuas thiab hno tshuaj COVID-19 vaccine ua ke ne puas tau txais kev nyab xeeb, ua ke no los kuj muaj tej neeg koom cov kev teeb txheeb no txog 43 feem pua ntseeg tias cov kev hno tshuaj tiv thaiv khaub thuas no tsis tseem ceeb thiab muaj tej neeg txog li ib feem peb tsis paub tias tej zaum tus mob khaub thuas no yuav ua rau muaj teeb meem loj rau tej me nyuam yaus.
Dr Cheng tau hais tias "Yeej muaj tej niam txiv coob heev tsis coj lawv tej me nyuam mob liab mus hnotshuaj vaccine thawj xyoo ntawm lawv lub neej vim tseem siv ntau yam kev txwv los yog yuav tau xub kub siab txog lwm yam ua ntej tso, ces tej me nyuam no thiaj tsis tau hno tshuaj tiv thaiv.''
Thaum twg neeg Australia thiaj tau hno tshuaj tiv thaiv khaub thuas?
, uas tau qhia rau lub 3 hlis ntuj ntawd ces nws tau hais tias yuav muaj tej tshuaj hno tiv thaiv khaub thuas (influenza vaccines) siv rau thaum yav lig lub hlis no.
Thaum ntxov limtiam no los ATAGI kuj tau muaj ib co kev taw qhia rau tsoom fwv teb chaws tias, tsim nyog neeg Australia hno tshuaj vaccine ua ntej yuav pib muaj neeg kis tau khaub thuas coob, uas feem ntau pib lub 6 hlis ntuj txog 9 hlis ntuj rau tej chaw feem ntau ntawm Australia.
Tab sis tej zaum kuj yuav muaj lub caij kis khaub thuas ntxov dua xyoo no los kuj tau.
Nws tej ncauj lug yeej tau hais tias "Lub caij xyoo 2023 no ces tej zaum tus mob khaub thuas no tsis yog yuav kis mob rau ib pawg neeg twg tib yam li tus mob COVID-19 kis xwb."
"Yog tias ib tug neeg twg tau hno tshuaj tiv thaiv khaub thuas (infulenza vaccine) rau yav lig xyoo 2022 los yog thaum ntxov xyoo 2023 ces, yeej tseem xav taw qhia kom mus hno tej tshuaj tshiab uas siv xyoo 2023 uas tej zaum yuav muaj coj los hno rau tej neeg sawv daws txij lub 3 hlis ntuj xyoo 2023 no thiab."
Catherine Bennett uas yog tus tswj cov dej num kab mob sib kis ntawm tsev kawm qib siab Deakin University tau hais tias ''yeej muaj lub sij hawm teev tseg meej'' tias thaum twg tsim nyog yuav coj tej tshuaj vaccine coj mus hno rau zej tsoom.
Professor Bennett tau hais tias "You have to leave it late enough to understand what variants are going to cause the problem and leave enough time to produce the vaccines."
Tab sis nws tau hais tias tsim nyog neeg Australia ''mus hno tshuaj vaccine kom sai npaum li sau tau kom thiaj tau txais txiaj ntsim'' yuav tiv thaiv thiab lub hla kom tsis txhob kis tau tus mob no.
"Tej zaum kuj yuav zoo tib yam li tsaib no thiab, uas yuav pib muaj neeg sib kis tus mob khaub thuas no ntxov, ces thiaj tsis xav kom tej neeg tos mam hno tom qab."
Ib tug kis ntawm lub tuam chab tswj dej num noj qab haus huv thiab tu tsom kwm tau laus tau sau ib cov ncau lub rau SBS News tias, yeej yuav coj tej tshuaj vaccine los hno rau tej neeg sawv daws tib yam li tsaib no lub 4 hlis ntuj.
Tus kis no kuj tau hais tias cov kev yuav coj tej tshuaj vaccines los hno rau zej tsoom sawv daws no kuj nyob ntawm tias ''seb ho muaj cov kev taw qhia ntawm tej kws tias lub caij twg yog lub caij tsim nyog hno tshuaj tiv thaiv khaub thuas (influenza vaccine) kom thiaj tau txais kev pov puag zoo tshaj plaws ua ntej yuav txog caij kis coob heev."
los kuj tau ua ib cov kev haub tau yam txog nws cov kev hno tshuaj vaccines xyoo 2023 tias yeej yuav muaj tej tshuaj no hno rau tej neeg mob rau ''lub 3 hlis ntuj nrab''.
Thiab yeej hno tej tshuaj vaccine nraws caij no pub dawb rau tej neeg uas yog kis tau tus mob khaub thuas no yuav mob sab thiab muaj ntau yam mob sib chab sib chaws. Li tej neeg muaj me nyuam, tej neeg hnoob nyoog tshaj 65 xyoos los yog siab tshaj ntawd, neeg Aboriginal thiab Torress Strait Islanders thiab tej me nyuam yaus.
Vim li cas yav dhau los thiaj muaj neeg Australia kis tau tus khaub thuas no tsawg dua lawm?
3 xyoos dhau los ces yeej pom tias lub teb chaws no muaj neeg kis tau khaub thuas tsawg vim peb siv tej tswv yim li nyob sib nrug ntawm lwm tus, coj los tiv thaiv kom tsis txhob sib kis kab mob COVID-19. Lub tswv yim no los kuj tau pab tiv thaiv kom neeg Australia tsis txhob kis kab mob khaub thuas thiab.
Tab sis thaum ntiaj teb ntxeem dhau tus kab mob kis thoob ntuj no lawm, ces kuj rov qab muaj neeg kis kab mob khaub thuas coob tuaj ntxiv lawm.
Thawj ob lub hlis ntawm xyoo 2022 ntawd, ces tsoom fwv teb chaws lub tuam chav tswj dej num noj qab haus huv tsuas teev tau tias muaj 79 tus neeg kis tau khaub thuas xwb. Tab sis tib lub caij zoo li ntawd xyoo no, ces twb suav tau tias muaj neeg kis txog 8,453 leej lawm.
Tos ho muaj neeg kis coob tuaj ntxiv los vim muaj tej neeg sib cuag mus los coob tuaj ntxiv, muaj pej kum haiv cov kev ntoj ncig thiab muaj neeg hno tshuaj vaccine tsawg lawm.

Tos Australia ho muaj neeg kis kab mob khaub thuas coob tuaj ntxiv los vim muaj tej neeg mus ncig txawv teb chaws rov qab los tsev. Source: Getty / NurPhoto
Vim li cas thiaj muaj neeg kis tau khaub thuas coob tuaj ntxiv thaum ntxov xyoo no?
Tej kev kis tau kab mob khaub thuas ntawm Australia no ces zoo li yeej yog cov neeg mus ncig txawv teb chaws sab qaum teb rov qab los rau teb chaws no xwb. Li Europe thiab America uas muaj neeg kis coob heev rau lub caij ntuj no ntau hli.
Dr Cheng tau hais tias "Yog tham txog lub caij khaub thuas, lub caij uas muaj neeg kis coob heev thiab lub sij hawm ... ces txhua tsav yam yeej tau pauv hloov tag lawm."
"Yeej muaj ib lub caij uas yuav tau txais kev pov puag los ntawm cov kev hno tshuaj vaccine no kom tau txais kev pov puag zoo tshaj plaws, yog li ntawd thiaj tsis yog tej yam uas tsim nyog muab ncua thiab tsis paub tias yuav hno thaum twg.
"Yog tias ho tsim tsis tau tej tshuaj vaccine txhij kom ntxov txaus thiab ho muaj lub caij khaub thuas pib ntxiv dua, ces ntshe yuav muaj teeb meem rau tej tshuaj no cov kev pov puag thiab."
Leej twg yog cov yuav kis tau yooj yim tshaj plaws?
Tsaib no 56 feem pua ntawm tej neeg mob ntawm tsev kho mob uas kis tau khaub thuas ces yog tej me nyuam yaus hnoob nyoog qes dua 16 xyoo.
Thiab tej me nyuam hnoob nyoog 5 txog 9 xyoo yog cov yuav raug coj mus kho ntawm tsev kho mob, uas yeej muaj 2,154 tug ntawm txhua txhua 100,000 tus pej xeem yog cov kis tau tus mob khaub thuas no, txuas ntxiv ntawd ces yog tej me nyuam yaus uas hnoob nyoog qes dua 5 xyoos ces muaj txog 1859 tug uas kis tau tus mob no.
Yeej muaj tej neeg mob uas yog tej me nyuam yaus no yuav tau siv tej twj tso cua pab kom ua taus pa los yog yuav tau siv ib lub raj tso zaub mov mus yug cev vim tus mob khaub thuas no tau ua rau muaj teeb meem rau cov immune system, thiab tseem yuav ua rau lawv muaj yam mob ob ntxiv li mob ntsws thiab.
Dr Cheng tau hais tias "Yog tham txog tej neeg uas mob sab heev ntawd, ces yuav tau siv tej twj coj los pab lawv tej plawv thiab tej ntsws mas thiaj li yuav pab kom tej me nyuam yaus ntawd lub cev rov qab zoo tuaj. Yog tej yam tsis muaj hmoo uas tseem muaj ib txhia tsis zoo, thiab muaj ib cov me nyuam tsawg tsawg kuj tas sim neej lawm thiab."
"Cov kev hno tshuaj vaccine yog tej yam tseem ceeb. Vim yuav pab tiv thaiv kom tsis txhob kis tau tus mob uas ua rau mob sab thiab tsis txhob kis rau lwm tus thiab yog tej yam uas tej niam txiv tsim nyog paub txog."
Additional reporting by Charis Chang and Rayane Tamer.