Txawm tau muaj lwm lub teb chaws tau rov qab qhib lawv tej ciam teb rau neeg txawv teb chaws rov qab mus xyuas lawv tej teb chaws lawm los, Greg Hunt uas yog Australia tus pwm tsav lis laj fai tswj kev noj qab haus huv hais tias tsuas yog ib cov cwj pwm lua thuam xwb, thiab tseem yuav kaw Australia tej ciam teb li qub ''rau lub caij caij tseem ceeb heev no''.
Twb tau 3 hlis lawm txij li Australia tau txwv tsis pub pej xeem Australians thiab tej neeg nyob ruaj ntawm teb chaws Australia mus txawv teb chaws.
Tab sis kuj zoo li muaj ib lub cim qhia tias tej zaum kuj yuav tso ntaug me ntsi rau tej ciam teb lawm thiab vim zoo li Australia yuav tso cai rau ib txhia tub kawm pej kum haiv rov qab tuaj kawm ntawv ntawm Canberra rau lub 7 hli ntuj xyoo 2020 no.
Yog li ntawd ne ho puas yuav tso cai rau cov neeg txawv teb chaws rov qab tuaj tau rau teb chaws Australia kom sai los yog tej neeg uas xav mus xyuas lawv tsev neeg thiab tej phooj ywg txawv teb chaws ne ho yuav tau tos ntau xyoo txog rau thaum tsim tau cov tshuaj COVID-19 vaccine coj los siv tso mam li mus tau?
'Lub teb chaws pov txwv'
Mr Hunt tau qhia tias cov kev txwv tsis pub tej neeg mus txawv teb chaws yog ib cov laj thawj pab kom Australia muaj peev xwm tswj tau kom txhob muaj tus kab mob COVID-19 sib kis lawm.
Thiab nyob rau lub caij no ces twg muaj neeg kis tau tus kab mob no tshiab li ntau txheeb tus rau ib hnub twg ntawm teb li India thiab Brazil mus rau teb chaws America ces thiaj ua rau muaj neeg kis tau tus mob no tshaj 9 roob tus lawm, thiab Mr Hunt tau hais tias teb chaws Australia yog ib lub teb chaws pov txwv uas pov puag thiab tiv thaiv kom neeg txhob tuaj tau yooj yim lawm.
Thiab yam ua rau tej neeg yuav tau cais ntawm lawv tej phooj ywg thiab lawv tsev neeg nyob txawv teb chaws muaj kev nyuaj siab heev mas tus pwm tsav no tseem qhia tias tseem yuav kaw Australia tej ciam teb mus txog rau lub caij thaum tsim tau tus tshuaj COVID-19 vaccine siv lawm xwb mas thiaj yuav qhib teb chaws Australia rau tej neeg mus ncig txawv teb chaws los yog tuaj tau rau teb chaws Australia no.

Minister for Health Greg Hunt says borders will remain shut for a significant amount time. Source: AAP
Professor Joel Negin uas yog tus coj lub tuam chav School of Public Health ntawm tsev kawm qib siab University of Sydney tau qhia rau SBS News tias txawm tias thaum tsim tau cov tshuaj vaccin los siv lawm es mam li qhib teb chaws los ntshe tseem yuav ntev heev mus txog rau lub caij thaum ntawd.
“Tshuav tsis ntev lawm xwb ces yeej yuav tsim tau cov tshuaj vaccine no lawm...xam tias yog tsim tau cov tshuaj vaccin no lawm thiab ho siv tau zoo thiab tau coj mus faib rau ntiaj teb siv lawm ces tej neeg yeej xav rov qab mus ncig, thiab kuv xav tias tej neeg yeej yuav rov qab mus txawv teb chaws ntau tuaj ntxiv," raws li Joel Negin hais.
“Yog tham txog cov kev yuav muaj neeg mus ncig txawv teb chaws coob coob heev thiab mus holidays rau ntawm Hawaii thiab Thaib teb los yog America ntawd mas ntshe tseem yuav yog ib ntus ntxiv, rass li kuv xav mas ntshe tseem yuav yog yav lig xyoo 2021 ntawd los yog ntshe tseem yuav ntev tshaj ntawd los kuj tau."
Simon Birmingham uas yog Australia tus pwm tsav lis laj fai tswj lagluam los kuj tau qhia tias tej zaum ntshe tseem yuav yog yav lig rau xyoo tom ntej no mas thiaj yuav muaj peev xwm rov qab qhib tau ciam teb li qub.
Ho puas zam rau ib txhia neeg?
Neeg Australians muaj peev xwm thov kom tsoom fwv zam thiab tso cai txhob txwv lawv mus los rau ib qho chaw twg tau nrog lub tuam chav Department of Home Affairs, tab sis yeej tsis muaj peev xwm yuav thov tau yooj yim thiab.
Raws li lub tuam chav no tau zam rau ib txhia neeg ces tej neeg ntawd yog cov neeg ua lagluam, mus pab cuam lwm tus thiab muaj kev tu siab yuav tau mus pab tej neeg yus hlub tshua ua zaum kawg lawmx wb.
Txawm tias muaj ntau tus neeg uas tau mus thov kom tsoom fwv tso cai tab sis tsoom fwv tsis kam tau yws tias tsis muaj kev dawb huv rau tej cai los txwv los yog zam rau tej neeg kom mus los tau yooj yim los lub tuam chav no yej hais tias lawv tsuas xyuas raws li tej neeg ntiag tug tej zwj ceeb xwb.
Raws li tej xov xwm tau roj mus qhia rau tsev kis xeev siab pawg rooj saib xyuas lub 5 hlis ntuj dhau los ntawd, ces yeej muaj neeg Australians yam tsawg li 3,000 tus tau txais kev tso cai tawm ntawm teb chaws Australia no mus, hos muaj neeg txog li 1,000 tus ntawd ces nom tswv tsis pub lawv mus.
Thiab muaj ib tus neeg uas muaj tus leej txi thiab nws 2 tug tub nyob ntawm nroog Melbourne ces kuj tau mus hais thiab thaum kawg tab sis twb yog nkawv tau thov tsoom fwv txog 5 zaug diam tsoom fwv thiaj kam.
Puas pub mus ncig teb chaws New Zealand?
Raws li tej tswv yim uas Australia xav rov qab maj mam qhib teb chaws kom tej neeg mus tau txawv teb chaws ntawd ces yeej tau muaj cov kev sab laj tias yuav qhib ciam teb ntawm Australia thiab New Zealand kom 2 haiv neeg no mus los tau yooj yim.
Thiab yuav pib sim ya cov fij dav hlau rau lub 7 hli ntuj xyoo no, tab sis kuj tau muab ncua lawm thiab vim rau qhov New Zealand yeej txhawj xeeb tias tseem muaj Australia ntau lub xeev tej ciam teb tseem raug kaw thiab tseem muaj neeg kis tau tus mob no coronavirus no coob ntxiv tuaj.
David Beirma uas yog ib tug zeskais qhia ntawv txog sab kev ntoj ncig ntawm tsev kawm qib siab University of Technology Sydney, yeej kwv yees tias tej zaum kuj yuav muaj peev xwm mus tau los rau 2 lub teb chaws no rau lub 9 hlis ntuj no los kuj tau, thiab cia siab tias yuav tso cai rau neeg mus txawv teb chaws los yog tuaj tau rau teb chaws Australia rau nrab xyoo xyoo tshiab tom ntej no.
“Tab sis yuav tsum tsis txhob muaj neeg kis kab mob COVID-19 ntxiv lawm, thiab tej zaum nws cia siab tias yuav zoo li ntawd thiab,'' raws li David Beirma tau qia.
Mr Beriman tau hais tias yog rov qab tso cai rau tej neeg mus los tau rau 2 lub teb chaws no lawm ces yuav pab txhawb nqa tej lagluam ntawm 2 haiv neeg no.
“Vim yeej muaj neeg Australians txog li 45% ntawm tej neeg txawv teb chaws uas tau mus xyuas teb chaws New Zealand, yog tias rov qab pab kom Australia tej lagluam rov qab ua luam tau ces kuj yuav pab tau Australia cov lagluam ntoj ncig zoo heev."
“Thiab tej neeg New Zealand los yeej yog ib feem xya ntawm cov neeg txawv teb chaws uas tuaj ncig xyuas teb chaws Australia uas yog tej yam zoo yuav pab Australia cov lagluam ncig teb chaws thiab."
Queensland thiab Western Australia yeej tseem txwv tsis pub neeg mus xyuas nkawv 2 lub xeev ces thiaj ua rau muaj kev cuam tshuam rau cov tswv yim xav qhib ciam teb ntawm teb chaws Australia thiab New Zealand thiab.

New Zealand Prime Minister Jacinda Ardern has advocated for the rights of Kiwis in Australia. Source: AAP
Mr Birmingham thiaj tau qhia tias tej zaum ntshe yuav tsis pub ib txhia neeg mus xyuas tej xeev uas tseem kaw lawv cov ciam teb.
“Yog li thiaj nyob ntawm tej neeg ncig teb chaws, tej tuam txhab yav dav hlau yuav ua cov txiav txim siab tias seb lawv yuav ya cov fij dav hlau mus rau cov nroog twg xwb."
Fiji los yeej xav muaj feem koom nrog cov kev tso cai rau tej neeg mus ncig xyuas nws lub teb chaws li Australia thiab New Zealand tau pom zoo ua ke thiab.
Lub sij hawm 2 hnub zo dhau los ntawd, ces Fiji tus thawj pwm tsav Frank Bainimarama tau hais tias txawm tias tseem muaj qee cov kev txwv tsis pub tej neeg mus ncig tau txhua qhov chaw ntawd nws lub teb chaws los nws yeej zoo siab tos txais neeg txawv teb chaws mus ncig xyuas nws lub teb chaws thiab.
“Peb yeej zoo siab tos txais neeg Australia thiab New Zealand mus holiday ntawm Fiji tab sis peb kuj yuav ua tib zoo los tswj thiab,'' raws li Mr Bainimarama tau qhia.
Hos Bali thiab teb chaws Thaib los kuj tab tom npaj ib cov tswv yim zoo tib yam li no los siv thiab.
Yuav xyuas kom muaj kev mus los tau yooj yim rau tej neeg ua lagluam
Kuj muaj xov zoo rau tej neeg xav mus ua hauj lwm txawv teb chaws, vim Australia tus pwm tsawv lis laj fai tswj lagluam yeej tau qhia tias yuav los xyuas kom tej neeg tawm ntawm thiab rov qab los rau teb chaws Australia yooj yim thiab yuav tso cai rau tej neeg ua tau li hais no ntxov zog cov neeg uas tsuas mus ncig txawv teb chaws kom muaj kev lom zem xwb.
Mr Birmingham tau hais tias "Kuv cia siab tias peb yuav xyuas seb puas mus tau rau ib txhia teb chaws uas muaj peev xwmt swj tau tus kab mob COVID-19 zoo tuaj tau rau teb chaws Australia thiab New Zealand, thiab peb tab tom xyuas tej hauj lwm no nrog tej teb chaws hais no lawm, kom nrhiav tau txoj xub ke nyab xeeb los pab cov kev mus ua lagluam tseem ceeb kom pab tsim tau hauj lwm rau peb tej lagluam ntau yam."
Mr Beirman tau hais tias ''yog tej yam tsim nyog ua kawg thiab.''
“Kuv xav tias raws li tej peb ib txwm ua ntawd ces tej zaum peb yuav pom tias yuav tso cai rau nom tswv thiab tej lagluam kom npaj tau cov kev ncig txawv teb chaws kom lom zem los yog mus ua lagluam, uas peb muaj peev xwm tswj tau tej neeg zoo dua tej neeg uas mus ncig ua si nkaus xwb,'' raws li Mr Beirman tau qhia.
Tsoom fwv Morrison los yeej tau npaj xav tso cai rau tej neeg tuaj ua lagluam tau ntawm teb chaws Australia no tab sis tsuas cai tej neeg kom tsawg dua 2 limtiam xwb.
Professor Negin yeej txhawb nqa lub tswv yim no tias kom siv sij hawm cais tej neeg no kawv tsawg zog rau tej neeg rov qab los rau teb chaws no los yog cov neeg tuaj ntawm tej teb chaws uas tsis muaj neeg kis tau tus kab mob no coob li cov teb chaws New Zealand, Singapore, Japan, Hong Kong, thiab South Korea.
Nws hais tias “Kuv xav tias yog ib lub teb chaws twg tsis muaj neeg kis tau cov kab mob no coob ces tsim nyog peb ua tib zoo xav tias seb puas kom tej neeg no cais lawv tus kheej 2 limtiam yog lawv tuaj rau teb chaws Australia thiab."
“Tab sis kuv tseem xav tias yuav tsum tau siv ib cov cai nruj coj los tswj thiab txheeb xyuas tej neeg ntiag tug thiab li tsim nyog lawv siv cov COVIDSafe app ntawm lawv tej xov tooj thiab yuav tau xyuas seb lawv ho tau mus ntsib thiab nrog leej twg nyob ua ke ntawd.''
Txawm li cas los Chris Bowen uas yog tus pwm tsav lis laj fai tswj kev noj qab haus huv ntawm pab nom Labor tau hasi tias ''neeg Australia yuav tsis pom zoo rau tej cai zam rau cov neeg ua lagluam uas txawv tej cai siv rau lwm cov neeg ntawd."
Cov neeg uas thov tau cov temporary visa tuaj raut eb chaws Australia ne?
Txawm tias cov neeg thov tau cov visa tuaj ua hauj lwm ib ntus ntawm teb chaws Australia yuav yog cov neeg muaj txuj ci thiab paub ua cov hauj lwm uas nrhiav tsis tau neeg ua ntawm teb chaws Australia thiab cov neeg tuaj hoiday tab sis muaj cai ua tau hauj lwm, muaj peev xwm tawm tau ntawm lub teb chaws Australia no mus los lawv tsis muaj peev xwm yuav rov qab mus tsev tau vim rau qhov tseem kaw tej ciam teb li qub.
Nyob rau lub caij uas tej tub kawm pej kum haiv tseem npaj yuav rov qab tuaj kawm ntawv ntawm teb chaws Australia no, Alan Tudge uas yog Australia tus pwm tsav sawv cev tswj cov laj fai tsiv teb tsaws chaw yeej tau hais tias tseem tsis tau muaj tswv yim yuav tso cai rau tej neeg thov cov temporary visa tuaj rau teb chaws Australia thiab yeej tsis tau zam rau tej neeg no rau lub caij tseem txwv vim tseem muaj cov kab mob coronavirus sib kis no.
Thiaj tau muaj ntau pua tus neeg thov tau cov visa no tsis muaj peev xwm rov qab tuaj tau rau teb chaws Australia no txij tau kaw ciam teb teb chaws Australia tsis pub neeg txawv teb chaws tuaj lawm. Hos tej neeg no coob tus uas tsis muaj peev xwm rov qab tuaj rau teb chaws Australia los kuj tau qhia rau SBS News tias txawm lawv thov cov visa compassionate grounds los nom tswv yeej tseem tsis kam thiab.
Txawm li cas los yeej yog tej yam tau txais ntxiaj ntsim me ntsi rau ib txhia neeg thiab.
rau hnub zwj Quag (Tuesday) dhau los tom qab uas nws tau txais kev tso cai caij dav hlau ntawm teb chaws India tuaj rau Australia hnub tim 28 May dhau los rau lub caij tseem muaj kab mob COVID-19 sib kis.
Tus neeg muaj hnoob nyoog 28 xyoo no yog ib tug nurse uas yeej teev zwm raug cai ua tau cov hauj lwm no rau ntawm ib lub tsev laus ntawm lub zos Toowoomba ntawm xeev Queensland thiab yuav tau cais nws tus kheej 2 limtiam pib txij li hnub Tuesday uas nws tuaj txog teb chaws Australia, raws li SBS Punjube tau qhia.
“Cov kev tso cai rau kuv tib leeg rov qab tuaj tau rau teb chaws Australia no rau lub caij uas kuv tus txiv tsuas tos siv kuv daim visa nrog kuv tuaj xwb ces thiaj ua rau nws yuav tau nyob ntawm teb chaws India txuas ntxiv lawm," raws li Harmandeep Kaur tau qhia.
“Txawm tias kuv zoo siab heev tias kuv tau rov qab tuaj ua hauj lwm thiab tuaj nyob kuv lub tsev rau ob peb hnub tom ntej no los kuv yeej raug cais ntawm kuv tus txiv ces thiaj ua rau kuv tu siab me ntsis thiab."
Australia lub tuam chav tswj ciam teb Australian Border Force (ABF) yeej tau tso cai rau cov neeg txog li 1,905 tuaj tau rau Australia tab sis kuj tsis pub cov neeg txog li 253 tus tuaj rau lub caij tim 2 lub 2 hlis ntuj thiab tim 6 lub 5 hlis ntuj xyoo 2020 no thiab.
Uas yog ib cov kev tso cai pub tej neeg tuaj rau teb chaws Australia no coob tshaj plaws raws li ABF tau qhia rau kis xeev siab pawg rooj saib xyuas lub hlis dhau los.
Muaj kev phom sij rau cov kev ncig txawv teb chaws npaum li cas?
Txawm cov kev tsim tau tshuaj COVID-19 vaccin los siv lawm kom neeg Australia mus ncig teb chaws tau los zeskais Negin ntseeg tias yeej tseem yog tej yam phom sij thiab.
Nws hais tias txawm tau muaj neeg pib maj mam mus ncig ras los ua ib feem ntawm tej neeg lub neej dua lawm los xav kom tej neeg yuav tau ceev faj thiab pov puag lawv tus kheej kom tau txais kev noj qab haus huv rau lawv tus kheej thiab lawv tej neeg zejzog thiab.
“Yeej zoo tib yam li tej pab ua thaum peb mus tsham kiab khw los yog mus xyuas yeeb yaj kiab, peb tsis txhob kov peb ntsej muag, looj ntaub npog qhov ncauj, ntxuav peb tej tes, thiab ceev faj txhob lam tau lam kov tej yam tsis tsim nyog peb kov,'' raws li zeskais Negin tau qhia.
“Yog li peb yuav tsum yog ib tug neeg paub txog tej hais no."
Nws tau hais tias yog neeg Australia muaj peev xwm ua tau raws li qee yam li tau hais los no lawm thiab tu lawv tus kheej kom huv si thiab nyob kom nrug ntawm lwm tus neeg rau lub caij rov qab muaj neeg mus ncig ces kuj yog tej yam pab tau lawv thiab.

Even though a vaccine may give Australians the green-light to travel, Professor Joel Negin believes it to still be an extreme risk. Source: AAP Image/James Gourley
“Thaum peb rov qab qhib thiab tso cai rau tej neeg ua tau ntau yam lawm tsis hais cov kev sib tw, kev ntoj ncig los yog tej koom txoos paj nruag ces peb yuav tsum tau ceev faj tias muaj tej xwm txheej li no tau tshwm sim lawm kom thiaj pab tau kom peb muaj peev xwm mus ntoj ncig txuas ntxiv."
“Yog thaum rov qab muaj neeg rov qab kis tau tus kab mob no coob tuaj ntxiv ces yeej yuav ua rau tsis muaj neeg mus ncig lawm thiab, vim rau qhov yog ib cov kev phoj sij loj heev rau tag nrho lub teb chaws no yog peb tseem cia tej neeg txawv teb chaws tuaj ntxiv yog tias tej neeg tsis tsis ceev faj rau lub caij lawv mus ncig txawv teb chaws ntawd."
“Ces thiaj yog ib lub luag hauj lwm tseem ceeb rau tej neeg ncig teb chaws yuav tau yoog ua raws thiab yuav tau xyuas tias seb tsim nyog yuav mus ncig teb chaws thaum twg."
Cov teb chaws twg qhib teb chaws lawm?
Txij thawj zaug uas World Health Organization (WHO) tau qhia tias kab mob COVID-19 tau kis thoob ntuj rau lub 3 hlis dhau los ntawd, ces yeej tau muaj ntau lub teb chaws ntseeg tias lawv muaj peev xwm tawm tsam yeej nrog tus kab mob no thiab tau rov qab qhib lawv tej teb chaws tso cai rau neeg txawv teb chaws mus ntoj ncig xyuas tau lawv tej teb chaws kom rov qab pab tau tej lgluam kom zoo tuaj.
Ntau lub teb chaws ntawm Europe los yeej rau lwm cov pej xeem ntawm lwm lub teb chaws tus koom siab ntawm lub koom haum Europen Union (EU) mus xyuas tau lawv lub teb chaws tab sis tej teb chaws ntawd kuj muaj lawv tej cai los tswj kom tej neeg mus rau lawv tej teb chaws yuav tsum tau ua raws thiab.
Txawm li cas los EU twb yuav tshem nws cov kev txwv tsis pub neeg mus ncig rau cheeb tsam Europe txij hnub tim 1 lub 7 hli ntuj no lawm thiab. Tab sis tej neeg uas xav mus xyuas tej chaw ntawm cov teb chaws EU uas muaj neeg kis tus kab mob COVID-19 coob yuav to ntev zog mam li tau mus holiday.

Spain has opened its borders for travelers from most of Europe after lifting the state of emergency and lockdown to stop the spread of the coronavirus. Source: AP
Cov neeg no ces yog cov neeg ntawm cov teb chaws uas tseem muaj neeg kis tau kab mob coronavirus coob tuaj ntxiv li America, Brazil thiab India.
Tej neeg mus holiday rau tej teb chaws uas muaj neeg kis tau tus mob no tsawg tsawg yuav muaj cai mus xyuas tau cov teb chaws Europe tau, tab sis ntau haiv neeg ntawm cheeb tsam Europe no yeej tseem yuav tau npaj tswv yim tais thaum twg mam li pug neeg txawv teb chaws mus ncig xyuas tau lawv tej teb chaws thiab.
Ntxiv ntawd, cov teb chaws pov txwv ntawm cheeb tsam Caribbean ces yeej tab tom txhawb nqa kom tej neeg ncig teb chaws rov qab mus xyuas lawv tej teb chaws li cov teb chaws Mexico, Ecuador, Cambodia thiab lwm cheeb tsam ntawm cov teb chaws Asia li South Korea thiab Bangladesh tib si.
Hos ntawm Africa ntawd ces teb chaws Tanzania thiab Zambia kuj qhib nkawv cov teb chaws lawm thiab tab sis tseem siv cai los tswj tej neeg nruj heev thiab.
Kuv muaj peev xwm mus ncig tau qhov twg xwb?
Tsuas yog txog rau thaum muaj kev pom zoo ntawm 2 tog lawm xwb thiab tsim tau cov tshuaj COVID-19 vaccin los siv lawm xwb mas ntshe thiaj yuav tso cai rau neeg Australia mus ncig holiday los yog mus ncig tej tej chaw yaj sab ntawm tej teb chaws uas nyob ze Australia no lawm xwb.
Mr Birmingham thiaj txhawb nqa kom tej neeg mus ncig hauv teb chaws Australia no kom rov qab pab tau tej lagluam kom zoo tuaj.
Tsaib no ces neeg Australia yeej tau siv nyiaj txog $65 billion mus ncig txawv teb chaws diam, thiab tej nom tswv xav kom neeg Australia coj tej nyiaj no los siv pab tej lagluam zejzog thiab kom mus ncig holidays rau ntau cheeb tsam hauv teb chaws Australia no.
Txawm li cas los tam sim no yeej tsis txwv cov ciam teb ntawm cov xeev New South Wales, Victoria, thiab ACT dab tsi.

Source: Getty Images
Txawm tias xeev
Victoria yeej tseem muaj neeg kis tau tus mob coronavirus no tshiab rau ib hnub twg ntau tuaj ntxiv,
los NSW tus hau xeev Gladys Berejiklian yeej qhia meej tias nws yeej tseem qhib nws cov ciam teb xeev li qub tab sis xav nqua hu kom nws tej pej xeem txhob mus ncig rau nawm xeev Victoria tsuas yog tias ntshe ho muaj hauj lwm tseem ceeb yuav tau mus rau lub xeev no tiag tiag xwb.South Australia yeej tau qhib nws lub xeev rau tej neeg ntawm xeev Western Australia, Northern Territory, thiab Tasmania mus ncig tau lawm. Tab sis nws tseem yuav qhib tag nrho nws cov ciam teb rau txhua txhua lub xeev mus ncig tau txij hnub tim 20 lub 7 hli ntuj no mus thiab.
tseem yuav kaw nws cov ciam teb tib yam li xeev tsuas yog tias tej neeg ntawd tau txais kev tso cai ntawm nom tswv xeev mus tau rau nws lub xeev xwb.
, qhov no txhais tau tias tej neeg mus xyuas nws lub xeev tsis tas cais lawv tus kheej 2 limtiam ntxiv lawm.
thiab tseem yuav txiav txim siab ntxiv rau lub hli tom ntej no tias seb yuav ua li cas ntxiv.
Cov neeg mus ncig txawv teb chaws rov qab los rau teb chaws Australia tseem yuav tsum tau mus nyob thiab cais lawv tus kheej ntawm tej tsev tos qhua li 2 limtiam.