Kev muaj suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv yog dab tsi?
Xyoo 2017 ces muaj ib pawg neeg sawv cev rau Australia tej keeb cag neeg tau sib sau ntawm Uluru, thiab tau coj cov ncauj lug coj los qhia rau neeg Australia.
Lub hom phiaj ntawm cov ncauj lug Uluru Statement ces xav thov kom kho 3 yam tseem ceeb li: muaj suab sawv cev, Tsim kom tau cov kev pom zoo Makarrata (Yog ib los lus Yolngu txhais tias ) thiab qhia
Cov ntsiab lus tseem ceeb:
- Cov kev muaj suab hauv tsev tsoom fwv yog xav tau ib pawg neeg sab laj tawm tswv yim rau tsev tsoom fwv teb chaws txog ntau yam uas cuam tshuam txog tej keeb cag neeg.
- Uluru Statement from the Heart nqua hu kom kho 3 yam hauj lwm tseem ceeb uas cov kev muaj suab hauv tsev tsoom fwv yog thawj yam.
- Tej neeg uas sau cov ncauj lu Uluru Statement tau hais kom muab lub 5 hlis xyoo 2023 los yog lub 1 hlis ntuj xyoo 2024 coj los ua cov hnub uas tso cai rau txiav txim siab rau cov hauj lwm no.
Mloog tau zaj xov xwm no ua lus Hmoob tau ntawm no:
READ MORE

Suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv
Thawj co kev kho kom muaj suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv ces yuav tau tsim nyog los kho ib tsab txhooj cai tswj haiv tso.
Txhais tias yuav tsum tau muaj ib co kev tso cai rau Australia tej zej tsoom txiav txim siab mas thiaj yuav muaj peev xwm thov kho tau.
Ces thiaj yog ib co txheej txheem ntawm Australia tej cai lij choj thiab tej political system uas tau ua los ntev txog 10 xyoo no nrog neeg Australia cov kev kub siab los ua hauj lwm kom muaj kev lees paub Australia rau hauv tej txhooj cai tswj haiv.
Muaj lub ntsiab lus txhais tau li cas rau neeg Australia xwb?
Ib cov kev tso cai rau zej tsoom txiav txim siab no yuav nug seb neeg Australiapuas pom zoo siv ib txoj xub ke twg pab kom tsev tsoom fwv teb chaws muaj peev xwm tsim tau ib pawg neeg sab laj uas sawv daws paub tias yog 'Suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv -Voice to Parliament.'
Australia tau pib siv nws tej txhooj cai tswj haiv (Constitution) rau hnub tim 1 lub 1 hlis ntuj xyoo 1901, uas yeej tsis lees paub Australia cov keeb cag neeg Aboriginal los yog Torres Strait Islander tias yog cov neeg uas xub tau tswj thiab yog tus tswv rau lawv tej av li.
Hais yooj yooj yim tias cov kev muaj suab sawv cev hauv tsev tsoom fwv no yog ib co kev lees paub tej neeg uas tau ua lub neej nyob rau ntawm lub teb chaws los tau 60,000 xyoo, lees paub txog lawv lub suab thiab lawv lub luag hauj lwm ntawm Australia cov kev tswj hwm democracy hauv Australia tsab txhooj cai tswj haiv.
Professor Megan Jane Davis uas yog tus koom tswj lub koom haum Uluru Dialogue thiab kuj yog ib tug kws lij choj pov puas pej kum haiv txoj cai ntawm tsev kawm qib siab University of New South Wales tau hais tias yog cov kev lees paub cov neeg Australia no thiab nrim av no ''tias yog ib haiv neeg'', kom thiaj li muaj peev xwm ''pib tau kauj ruam tom ntej'' ua thawj zaug ntawm lub teb chaws no tej keeb kwm.
Nws tau hais tias “Yog ib feem ntau ntau cov kev kho ntawm cov rooj ncauj lug Uluru Statement from the Heart uas yog ib co kev pauv hloov kom txhawb nqa peb tej neeg uas muaj pawg rooj saib xyuas Makarrata Commission uas yog ib co kev pom zoo los tsim kom tau ib cov kev pom zoo los yog treaty commission.''
“Cov kev lees paub tej keeb cag neeg lub suab yuav pab kom peb cov neeg muaj feem koom sab laj ntawm rooj thaum tsim tej cai lij choj thiab tej cai uas cuam tshuam txog peb lub neej."
Peb ho npaj tej hauj lwm no txog twg lawm?
Tom qab uas nws tau hais lus lees paub txog lub teb chaws no lawm ces txawm tau pib hais lus qhia rau hmo nws tau muaj yeej cov kev xaiv tsa tias “sawv cev rau pab nom Australian Labor Party, ces kuv yeej kub siab yuav nrog xyuas kom lis tau tej hauj lwm ntawm cov rooj ncauj lug Uluru Statement From the Heart tag nrho”.
Professor Davis hais tias yog tham txog tej no lawm ''ces yog tej yam ua rau peb muaj kev tso siab thiab yog tej yam peb tau ua tiav tab sis ntshe tseem yuav tau siv sij hawm ntev heev los lis tej hauj lwm no."
Nws tau hais ntxiv tias “Peb kuj zoo siab heev li, vim tsuas Australia yeej tsis tshua hloov nws tej txhooj cai tswj haiv. Thiab yog tham rau peb tej neeg lawm, ces peb yeej tsis ib txwm muaj cib fim kom muaj lub fwj chim txhooj cai tswj haiv li. Ces tej no thiaj yog tej yam tseem ceeb heev. Uas yeej txawv cov kev tawm suab xyoo 1967, vim cov kev tawm suab no yog cov kev yuav txhawb nqa peb tej neeg kom muaj fwj chim."
Yog hais txog cov Uluru Declaration lawm ces tam sim no yeej muaj cov kev kub siab yuav los xyuas kom tso cai rau zej tsoom txiav txim, uas yog thawj yam ntawm cov ncauj lug, thiab tus tsoom fwv tshiab no yeej tab tom npaj los nrog lis tej hauj lwm no.
Tej kauj ruam yuav ua txuas ntxiv
Yeej muaj ntau cov kauj ruam tseem ceeb yuav tau lis ua ntej yuav muaj ib lub suab sawv cev rau Australia tej keeb cag neeg raug teev zwm rau hauv phau txooj cai tswj haiv.
Vim yog tau txais kev pov puag los ntawm tej txhooj cai tswj hais no lawm ces yuav ua rau muaj peev xwm siv tau ruaj thiab siv tau cov kev tawm suab sawv cev no ntev tshaj tej sij hawm ua laj fai kum xeeb lawm xwb.
Qhov no txhais tias yog ib co kev txhawb zog thiab yuav pab kom tej keeb cag neeg muaj peev xwm ua tau lub neej raws txoj kev tswj hwm democracy tsis yog pheej yuav ua lub neej raws li tej fwj chim ntawm ib pab nom uas tseem ua nom tswv twg xwb.
Tus tsoom fwv koom tswj dhau los yeej npaj tias yuav tsim kom tau ib tsab cai los xyuas kom muaj suab sawv cev tab sis yeej tsis npaj yuav coj mus zwm rau hauv tej txhooj cai tswj haiv thiab yog tias ho teev zwm cov kev muaj suab kiag ua cai lij choj lawm ces tej zaum kuj yuav tsis raug lees paub thiab los kuj tau.
READ MORE

What does Welcome to Country mean?
Tab sis yog thaum uas raug teev zwm kiag rau hauv tej txhooj cai tswj haiv lawm tsuas yog yuav tsum tau rov qab muaj zej tsoom cov kev tawm suab txiav txim siab dua ib zaug ntxiv xwb mas thiaj yuav kho tau xwb.
Txawm li cas los yeej tseem yuav tau txais kev pab cuam los ntawm tej laj fai kum xeeb thiab pab cuam rau cov kev sab laj txuas ntxiv ua ntej uas yuav muaj ib cov kev tawm suab txiav txim siab li cas ntxiv.
Yog tias tsev tsoom fwv teb chaws tsim ib tsab cai, ces yuav tsum tau tso cai rau zej tsoom txiav txim siab rau lub sij hawm 6 lub hli mas thiaj yuav tsum tau Australia cov keeb cag neeg pawg neeg sab laj tawm tswv yim no rau hauv tsev tsoom fwv teb chaws.
Thiab tej neeg uas sau cov ncauj lug Uluru Statement no yeej xav kom ua rau lub 5 hlis ntuj xyoo 2023 los sis yog ua rau lub 1 hlis ntuj xyoo 2024 uas as uas zej tsoom yuav los txiav txim siab ntawd.
rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm ,, , thiab los yog download kom koj mloog tau SBS Hmong.