Phab mab (Myanmar_ tej tub rog rau hnub Monday, thiab tau muab tej coj pej xeem txhom, muab internet kaw tsis pub siv thiab txwv txiav tsis pub siv tej fij dav hlau.
Cov kev txeeb nom no thiaj tau ua rau tej leem (peeb zejj) tau rov qab los tswj hwm tom qab lub teb chaws no tau tswj hwm raws cov kev tswj hwm uas tso cai rau muaj kev xaiv nom thiab kho tej txhooj cai tswj haiv (quasi-democracy) uas tau pib txij xyoo 2011, uas tej tub rog yeej tau tswj hwm txij xyoo 1962 los ua cov kev xaiv tsa tej nom ua hauj lwm hauv tsev tsoom fwv thiab kho lwm yam.
Tim dab tsi thiaj ua rau tej tub rog txeeb tsoom fwv ntawm teb chaws Phabmab (Myanmar)?
Lub limtiam no tsev tsoom fwv yeej tau npaj tias yuav ua hauj lwm thawj zaug txuas ntxiv txij li hnub tim 8 lub 11 hlis ntuj uas lub teb chaws Phabmab tau xaiv tsa, uas pab nom National League for Democracy (NLD) uas yog ib pab nom sawv cev rau pej xeem yeej cov kev xaiv tsa txog 83% ntawm txhua lub rooj nom.
Tab sis tej peeb zeej tsis lees paub cov kev xaiv tsa no, thiab tsis pom zoo rau tej xwm txheej uas muaj neeg nyiam ntau tuaj ntxiv. Ms Suu Kyi, uas yog tus coj pab nom NLD yeej tau los ua tus coj sawv cev rau tej pej xeem ntawm lub teb chaws no txij li nws tau los ua nom xyoo 2015 lawm.
Tsev tsoom fwv tshiab cia siab tias yuav los txhawb nqa thiab lees paub cov kev xaiv tsa no thiab yuav los npaj tsa tus tsoom fwv tshiab.
Tab sis ntau hnub tsis ntev tom qab xaiv tsa lawm ces kuj muaj lus paj lus cua tias tej zaum yuav muaj cov xwm txheej txeeb nom thiab.
Tej peeb zeej yeej tau nrog lub teb chaws no lub tsev hais plaub Supreme Court los sib cav tsis pom zoo nrog cov kev xaiv tsa no tias yog ib cov kev xaiv tsa tsis ncaj, thiab hawv tias yuav los ua ib yam dab tsi, thiab tau txib tub rog mus puav ncig lub tsev tsoom fwv.
Ho muaj cov kev txeeb nom li cas?
Hnub zwj Hli (Monday) ces tej tub rog cia li muab tej coj ntawm pab nom NLD thiab Phabmab tej coj pej xeem txhom, uas muaj Ms Suu Kyi thiab President Win Myint, nrog rau cov nom tseem ceeb ntawm tsoom fwv, thiab tej coj ntawm ntau cheeb tsam, tej coj ntawm lwm pawg fai kum xeeb, tej neeg sau ntawv thiab tej neeg tawm tsam tib si.
Ces tej Phabmab tej peeb zeej thiaj li tau los qhia rau hauv nws lub Maywaddy TV Station thiab muaj ib tug neeg tshaj xov xwm tau teev txog tsab txhooj cai tswj haiv 2008 uas tso cai rau tej tub rog declare tau National Emergency. Thiab yuav siv cov State of Emergency no rau lub sij hawm 1 xyoos.
Ces tej tub rog thiaj maj ceev nrooj los tswj lub teb chaws no tej hauv paus txhim kho, thiab ncua tag nrho txhua cov fij dav hlau tsis hais hauv teb chaws los yog txawv teb chaws lawm raws li tau muaj xov xwm cej luam.
Tsis tas li no los tseem tau txwv txiav tsis pub neeg siv xov tooj thiab internet ntawm tej nroog loj ntxiv thiab kuj tau muab lub stock market thiab tej tuam txhab nyiaj ua lagluam kaw, ces thiaj ua rau tej neeg yuav tau sawv ua nceeg tos ntev ntsheej kab nraum cov tub ATMs rau qee thaj chaw. Ntawm Yangon uas yog lub teb chaws no lub nroog loj tshaj plaws thiab yog lub qub tuam ceeb dhau los ces yeej muaj tej neeg ntawm lub nroog no sib tw mus tsham kiab khw kom npaj yuav tau khoom noj thiab khoom siv los khaws tseg cia.
Leej twg yog Aung San Suu Kyi?
Ms Suu Kyi tau los ua tus nom state councilor uas yog ib tug nom tseem ceeb muaj fwj chim qes dua thawj pwm tsav tab sis muaj fwj chim loj dua tej pwm tsav rau xyoo 2016 tom qab lub teb chaws no tau los muaj cov kev xaiv tsa raws txoj kev tswj hwm democracy thawj zaug rau ntau caum lub xyoo no.
Nws txoj kev ua tus coj uas kub siab txog txhua pawg neeg yog ib qho tseem ceeb rau teb chaws Phabmab cov kev pauv hloov ntawm lub npe teb chaws Burma los ua Myanmar thiab hloov txoj kev tswj hwm ntawm peeb zeej coj nruj tsiv los tswj hwm democracy. Ms Suu Kyi yog lub teb chaws no tus hau rog Aung Sun tus ntxhais uas nws yeej raug nom tswv muab nws txhom thiab kaw hauv nws tsev los tau 15 xyoos.
Lub caij nws raug kaw hauv tsev no thiaj tau pab kom nws yog pej kum haiv ib tug neeg tseem ceeb thiab tau txais cov khoom plig Nobel Peace Prize rau xyoo 1991.
Txij li nws raug tso lawm ces kuj tau muaj teeb meem cuam tshuam rau nws puas koob npe vim nws tau koom tes nrog Phabmab cov peeb zeej los tiv thaiv thiab pov puag tej tub rog cov kev tawm tsam nrog cov neeg Rohinya Muslim uas yog Phabmab ib cov neeg pawg tsawg ntawd.
Nyob rau xyoo 2019 ntawd, ces nws yeej tau ua tus sawv cev rau lub teb chaws no mus koom hais ib rooj plaub nrog pej kum haiv lub tsev hais plaub International Court of Justice, uas nws tau los pov puag thiab tiv thaiv tej lus iab liam cuam tshuam rau Phabmab cov tub rog tias tau tsim kev kub ntxhov rau nws cov neeg pawg tsawg.

Myanmar's deposed Leader Aung San Suu Kyi in December 2018. Source: Photothek
Yeej muaj neeg coob leej ntau tus ntseeg tias Ms Suu Kyi cov kev koom tes nrog tej tub rog no yuav pab kom lub teb chaws no muaj cov kev pauv hloov tig los tswj hwm raws cov kev tswj hwm democracy, tab sis nws cov kev rug tub rog muab txhom rau hnub Monday ntawd qhia tau tias tej peeb zeej yeej tsis kub siab txog cov kev tswj hwm democracy li.
Leej twg yog Min Aung Hlaing?
Tej tub rog yeej tau qhia tias lawv tso tso lub fwj chim tswj hwm rau tus hau rog Min Aung Hlaing lawm.
Txawm tias tej zaum yuav muaj teeb meem tsis tau txais kev txhawb nqa thiab pab cuam los ntawm ntau tus neeg, thiab nws tsev neeg cov lagluam uas khwv tau nyiaj ntau heev ntawd yuav tsis tau txais kev ruaj ntseg, los cov xwm txheej yeej tau pab kom Min Aung Hlaing muaj fwj chim tswj hwm ntev txuas ntxiv lawm.
Raws li cov kev sib faib fwj chim tswj hwm ces Min Aung Hlaing yeej muaj cai tswj tau 2 cov lagluam thiab muaj peev xwm teeb tsa tau peb tus pwm tsav tseem ceeb los tswj tub ceev xwm thiab tswj ciam teb.
Txawm li cas los tej peeb zeej yeej ib txwm tsis nyob qab tswj hwm ntawm tsoom fwv pej xeem dua li. Ntau xyoo tsis ntev los no thaum Min Aung Hlaing tau los ua thawj hau rog ces nws thiaj li tau tawm tsam nrog lub teb chaws no ntau pawg neeg tsawg uas muaj cov neeg Rohingya, cov neeg ntawm cheeb tsam Shan thiab Kokang tib si.

Aung Hlaing salutes during a military exercises in the Ayeyarwaddy delta region in Myanmar, 3 February 2018 Source: EPA
Pej kum haiv xav li cas rau Phabmab cov kev txeeb nom?
Yeej tau muaj ntau tus coj tseem ceeb hauv ntiaj teb tau maj ceev nrooj los cem thiab thuam tsis pom zoo rau tej xwm txheej no, thiab tau nqua hu kom tej peeb zeej cia li muab Ms Suu Kyi thiab tsoom fwv lwm cov nom tso kiag tam sim no thiab yuav tsum ua raws li cov kev xaiv tsa tau muaj rau lub 11 hlis ntuj tsaib no.
Tab sis kuj tseem tsis paub tseeb kiab tam sim no tias ho tau muaj cov kev raug txim dab tsi los yog ntau cov teb chaws ho tau ua dab tsi ntxiv lawm thiab.
Nyob rau lub sij hawm tsawg dua li 2 lub limtiam txij li America tus tsoom fwv Biden tau los ua nws tus nom, ces nws yeej tau qhia tias nws yuav xub xub kub siab los txhawb nqa cov hauj lwm pov puag leej tib neeg txoj cai rau nws cov cai pej kum haiv thiab qhia tias nws yuav rau txim rau Phabmab tej tub rog tab sis kuj tsis qhia meej tias ho yuav rau txim li cas thiab.
Tsev dawb tau hais ib cov ncauj lug tias “America yeej yuav tsis pom zoo rau cov kev muab cov kev xaiv tsa no pauv hloov, los yog tsim teeb meem kom teb chaws Phabmab txhob muaj peev xwm tig los tswj hwm democracy, thiab yuav rau txim rau tej neeg muaj feem xyuam yog tseem tsis hloov tej xwm txheej no thiab.”
António Guterres uas yog UN tus coj los yeej tau hais tias cov kev txeeb nom no “yog ib cov teeb meem phom sij loj rau txoj kev tswj hwm democracy ntawm teb chaws Phabmab.” Thiab Askiv tus thawj pwm tsav Boris Johnson los yeej tau sau ib cov ntawv hauv nws phau Twitter account tias “yuav tsum tau cam hwm pej xeem cov kev xaiv tsa thiab kom cia li muab tej coj pej xeem tso.”
Suav tuam tshoj uas yog Phabmab ib lub teb chaws phooj ywg nyob ze uas loj tshaj plaws ntawd ho xav li cas rau tej xwm txheej no xwb?
Teb chaws Suav yeej muaj cov ciam teb npuab nrog teb chaws Phabmab ntev txog1,300 miles thiab Suav tseem yog ib lub teb chaws nqes peev lagluam ntau tshaj plaws ntawm lub teb chaws no, los yeej tau ceev faj kawg nkaus rau nws tej lus tawm tswv yim cuam tshuam txog cov kev txeeb nom no, thiab yeej ua tib zoo xyuas kom tsim tau txoj kev sib raug zoo nrog 2 tog tsis hais yog Ms Suu Kyi los yog nrog tej tub rog uas tau muab Ms Suu Kyi txhom ntawd.
Wang Wenbin uas yog ib tug kis ntawm Suav lub tuam chav lis laj fai pej kum tau hais ib cov lus rau lub caij nws yeej ib txwm nrog tej neeg tshaj xov xwm tas mus li rau hnub Monday ntawm tuam ceeb Beijing tias “Suav thiab Phabmab yeej yog 2 lub teb chaws phooj ywg zoo uas nyob sib ze. Peb cia siab tias txhua tog yuav ua tib zoo los nrog daws lawv tej teeb meem tsis haum xeeb raws tej txhooj cai tswj haiv thiab tej cai lij choj kom thiaj tswj tau kev ruaj ntseg rau tej laj fai kum xeeb thiab lub teb chaws.”
Thiab lub hlis tas los no los Wang Yi uas yog Suav tus pwm tsav lis laj fai pej kum los kuj tau cog lus tias yuav xa Suav cov tshuaj coronavirus vaccine uas Suav tsim tau coj mus rau teb chaws Phabmab siv dawb xwb thiab.
rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm ,, , thiab los yog download kom koj mloog tau SBS Hmong.