Ntsiab lus tseem ceeb:
- Philippines, Malaysia, Taiwan, India thiab Vietnam tsis pom zoo nrog Suav (China) daim map tshiab uas aws hiav txwv South China Sea.
- Ib lub xyoos twg yeej muaj tej nkoj thauj khoom lagluam hla suam hiav txwv no raug nyiaj txog $4.6 trillion.
- Daim map tshiab ces yeej txawv daim qub uas Suav tau xa rau United Nations (UN) xyoo 2009.
Teb chaws Philippines, Malaysia, Taiwan, India thiab Vietnam (Cob Tsib) tau tsis lees paub ib daim map uas Suav tau qhia txog tej ciam dej uas nws tau aws ntawm hiav txwv South China Sea, thiab Beijing tau hais rau hnub zwj Teeb (Thursday 31 Aug 2023) tias yog ib daig map tsim nyog thiab thiab yeej tsis cuam tshuam txog ntiag tug cov kev xav.
Suav (China) tau qhia txog daim map (luaj chib lig) uas ua tus cim U uas nto npe no rau hnub zwj Hli (Monday) uas kuav hiav txwv South China Sea txog li ntawm 90 feem pua, thiab yog tej yam uas muaj coob leej ntau tus tsis pom zoo rau ntiaj teb ib co kev sib txeeb ciam dej ntau tshaj plaws, thiab muaj cov kev ua lagluam hla suam dej no raug nyiaj ntau tshaj $4.6 trillion nyiaj Australia (US$3 trillion) ib xyoos twg.
Teb chaws Philippines thiab tau hais rau China hnub zwj Teeb (Thursday) tias kom Suav "ua raws li qhov tsim nyog ua thiab yoog raws pej kum haiv cai'' li ua raws li rooj plaub tau txiav txim xyoo 2016 uas yeej tsis lees paub nws tej ciam dej ua nws aws ntawd.
Malaysia kuj tau hais tias nws tej nom tswv kuj tawm tsam tsis pom zoo nrog daim map no thiab.
Tab sis Suav hais tias tej kab uas nws kos ua ciam ntawm tej maps ntawd yeej kos raws li nws tej keeb kwm teev tseg xwb. Yog li thiaj tseem tsis tau paub tseeb kiab tam sim no tias seb daim map tshiab ntawd puas aws ib co ciam tshiab li cas ntxiv thiab.
China cov kab kos ua ciam us tus cim U ces yeej kos txij ntawm nws lub pov txwv Hainan mus rau sab qab teb deb txog 1,500 kilometres mua txiav ntau cov ciam exclusive economic zones (EEZs) ntawm teb chaws Vietnam, Philippines, Malaysia, Brunei thiab Indonesia tib si.
Phillippines lub tuam chav txawv tau hais tias "Tej tswv yim tshiab uas Suav xav los aws tej ciam hiav txwv no thiab txeeb ntawm Phillippine ua nws tug thiab tswj ntawd yeej tsis muaj laij thawj dab tsi li raws li pej kum haiv cai."
Tab sis Malaysia lub tuam chav txawv teb chaws tau hais ib co ncauj lug tias daim map tshiab no yeej tsis muaj fwj chim dab tsi rau Malaysia, thiab ''nws kuj pom tias South China Sea yog ib co xwm txheej sib chab sib chaws thiab yog tej yam yuav tau ua tib zoo xyuas tsam ho muaj kev tu siab los yog sib chaub chim.''
Daim map tshiab uas teev txog hiav txwv South China Sea no yeej ib nyuag txawv daim qub uas ib nyuag nqaim zog daim uas Suav tau xa rau UN xyoo 2009 uas suav cov ''ciam 9 kab - nine dash line'' nrog thiab.
Daim map tshiab yog daim uas dav dua thiab muaj 10 txoj kab kem ciam uas kuav Taiwan uas yog ib lub pov txwv uas tswj hwm twj lij ywj pheej, uas muaj ntsis xws li Suav daim map xyoo 1948. Thiab Suav yeej tau qhia txog daim map uas kos 10 kab kem ciam no rau xyoo 2013.
Thiab yog nub txog daim map tshiab no, ces Jeff Liu us yog tus kis ntawm Taiwan lub tuam chav lis dej num txawv teb chaws yeej tau hais tias ''Taiwan yeej tsis yog ib feem ntawm People's Republic of China''.
Nws tau hais rau tej neeg nthuav xov xwm tias "Txawm tus tsoom fwv Suav tuam tshoj yuav ua zaj twg rau Taiwan tej kev tswj hwm, los yeej tsis muaj peev xwm lug tau qhov tseeb tias lawv yeej muaj lawv lub teb chaws."
Raws li Suav lub chaw nthuav xov xwm China Central Television tau tshaj tawm rau hnub zwj Quag (Tuesday) ces tam sim no Suav tseem tab tom ua lub koom txoos ''limtiam qhia zej tsoom kom paub txog nws haiv neeg daim map."
Thiab yog nug txog tias vim li cas Suav thiaj coj daim map tshiab uas kos 10 kab kem ciam no coj los qhia piv rau daim uas kos 9 kab kem ciam ntawd, ces Wang Wenbin uas yog Suav tus nom txawv teb chaws tau qhia tias vim yog yav tag los Suav yeej paub tseeb txog nws tej nrim lawm.
Thaum nws tau hais lus li ib txwm hais ces nws tau hais tias "Suav yeej qhia meej tseeb txog nws lub sam thiaj txog hiav txwv South China Sea lawm. Nom tswv Suav yeej tau kho thiab qhia ntay yam map txhua xyoo."
"Peb cia siab tias ntau tog yuav pom txog tej no raws qhov tseeb thiab coj tej cwj pwm tsim nyob xwb."
Yav lig hnub zwj Teeb (Thursday) ntawd ces, Cob Tsib (Vietnam) lub tuam chav lis laj fai pej kum tau hais tias Suav cov kev aws tej ciam dej raws daim map tshiab no tsis muaj nqe dab tsi thiab yog ib cov kev yuam Nyab Laj thiab pej kum haiv tej cai.
Raws li Pham Thu Hang uas yog Nyab laj tus kis ntawm lub tuam chav lis dej num txawv teb chaws tau hais ib co ncauj lug cuam tshuam txog South China Sea ces, Cob Tsib yeej "tsis lees paub ib co kev aws dab tsis ntawm East Sea raws li suav cov kab kem ciam hlo li.''
Dua ntawm tej hais ntawd lawm los, Hang tseem tau hais tias nom tswv Cob Tsib tseem tab tom txheeb ib co lus iab liam tias Suav tej nkoj tau siv raj txuag dej rau Cob Tsib tej neeg nuv ntses thaum ntxov limtiam no ntawm South China Sea, uas tau ua rau lawv ob tug neeg raug mob.
Nws tau hais ib cov lus xa mus rau lub chaw nthuav xov xwm Reuters tias "Vietnam yeej tsis pom zoo siv fwj chim los yuam Nyab Laj tej nkoj nuv ntse uas yeej ib txwm mus nuv ntses tas li ntawm hiav txwv."
India kuj tau hais rau hnub zwj Quag (Tuesday) tias nws yeej tau tawm tsam muaj ceem kawg nkaus tsis pom zoo nrog Suav daim map tshiab uas tseem aws India tej nrim av thiab, ces tej xwm txheej tshiab no thiaj yog tej yam yuav tsim teeb meem rau txoj kev sib raug zoo ntawm ob haiv neeg coob heev ntawm cheeb tsam Asia no.
Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab . Download