Cov kev muaj peev xwm tsim tau tej tshuaj vaccines sai tau ua rau ntiaj teb tej neeg feem coob ceeeb loj kawg.
Askiv thiab America twb tau tso cai siv cov tshuaj vaccine uas lub tuam txhab Pfizer/BioNTech tsim tau los siv lawm - - uas tej neeg yuav kis tau tus kab mob no yooj yim yog cov twb tau xub hno ua ntej lawm.
Thiab tsis tas li no tseem tau rov qab muaj neeg kis tau tus kab mob COVID-19 coob tuaj ntxiv ntawm teb chaws Australia dua lawm thiab, thiaj ua rau coob leej ntau tus xav paub tias thaum twg mam li tau tej tshuaj no coj los siv hno rau tej neeg ntawm teb chaws no.
Tsoom fwv Australia yeej tau ua tib zoo qhia meej rau zej tsoom paub tias tab tom yuav tau cov tshuaj vaccine no siv thiab yej tau npaj ib cov tswv yim yuav faib cov tshuaj no coj mus siv rau thawj thawj 3 lub hlis xyoo 2021, tab sis yeej tseem tsis tau paub meej tias seb puas yuav ua tau li hais ntawd. Nod ces yog qhov uas peb paub lawm.
Vim li cas Australia thiaj tseem tsis tau tso cai siv cov tshuaj vaccine no?
Zeskais Adrian Esterman uas yog ib tug zes kais ntawm lub tsev kawm qib siab University of South Australia uas paub txog cov kab mob sib kis teb tias lo lus teb rau nqe lus no ces yooj yooj yim xwb: uas yog tseem tsis tau maj.
Nws tau hais tias yog tej yam tseem ceeb heev xav kom peb nco tias tus tshuaj Pfizer/BioNTech uas raug coj los siv ntawm teb chaws Askiv thiab America ntawd tsuas yog coj los siv rau cov emergency xwb, txhais tau tias tseem sim cov tshuaj no tsis tau tiav theem 3, tab sis tos tsis taus lawm thiab xav tau coj los siv kiag ua ntej xwb.

Allergic reactions to the Pfizer/BioNtech vaccine are said to be incredibly rare. Source: Photonews
Dr Estermana hais tias “Kuj yog tej yam txwv uas yuav tau coj los siv daws tej xwm txheej kub (emergency situation) no tab sis vim cov teb chaws li Askiv thiab America no raug tus kab mob COVID-19 no hnyav heev thiab lawv tos tsis taus kom tsim tau cov tshuaj no tiav lawm..yog li ntawd thiaj tau tso cai xub siv ua ntej lawm xwb."
Thaum twg Australia mam pib hno cov tshuaj vaccine no?
Zeskais (Professor) Esterman tau hais ib cov lus no ua ntej yuav muaj ib co neeg kis tau tus kab mob no ntawm Sydney hais tias “Peb tus nom tswv uas tso cai siv cov tshuaj no (uas yog lub koom haum Theraputic Goods Administration) yeej xav tos kom sim cov tshuaj no kom tiav seb siv puas tau tus tshuaj no zoo li cas tso, ces mam ua tib zoo los txheeb kom ntxaws thiab mam li tso cai siv tau cov tshuaj no, txuas ntxiv ntawd ces peb thiaj muaj peev xwm coj tau tej tshuaj no los siv hno tau.
Nws cia siab tias yuav tau cov tshuaj Pfizer/BioNTech vaccine "coj los siv rau lub caij li ntawm 3 hlis ntuj xyoo 2021."
Leej twg yog cov neeg yuav xub tau hno cov tshuaj vaccine no?
Dr Paul Kelly uas yog tus coj sawv cev rau Australia cov kev noj qab haus huv tau qhia meej tias tsis hais cov tshuaj vaccine twg li yeej yuav xub xub coj los hno rau cov neeg uas yuav tsum tau hno ua ntej, tej laus neeg thiab tej uas muaj mob ntau yam ntev lawm.
Nws tau hais tias tej neeg uas tej zaum yuav raug kev phom sij kis tau tus kab mob no li tej neeg ua hauj lwm kho mob, tej neeg tu tsom kwv tej laus uas yog cov zum 2, thiab txuas ntxiv ntawd og cov neeg ua hauj lwm emergency services thiab cov neeg ua hauj lwm essential workers yog cov yuav xub tau hno ua ntej.
Australia ho tau tshwm nyiaj coj los pab tsim cov tshuaj vaccine twg xwb?
Tom qab tau txiav txim siab tso tseg tsis yuav cov tshuaj vaccine uas lub tsev kawm qib siab University of Queensland tsim lawm ces tsoom fwv Australia tsuas tshuav 3 txoj xub ke lawm xwb. Thiab zoo li tag nrho 3 hom tshuaj no yuav tau hno 2 koob rau ib tug neeg twg thiab yuav hno kom txhua nrho rau txhua tus pej xeem ntawm tag nrho 25 million tus los yog ntau tshaj ntawd thiab.
AstraZeneca

Source: SBS News
Zeskais (Professor) Esterman hais tias “Cov tshuaj vaccine uas muab kiag tus kab mob virus coj los laum kom txhob muaj zog lawm ua cov tshuaj no. Thiab tau cov tshuaj no los ntawm cov liab chimpanzee uas yeej tsis muaj teeb meem dab tsi rau tib neeg lub cev coj los hno rau peb kom cov tshuaj no ras los cov tshuaj vaccine kho peb."
Australia lub tuam txhab biotechnology hu ua Commonwealth Serum Laboratories (CSL) los yeej tau kub siab yuav tsim kom tau 50 million koob ntawm nroob Melbourne no. Thiab nws yeej tau pib los npaj cov txheej txheej yuav los tsim cov tshuaj no lawm tab sis tsuas tos kom lub tuam txhab AstraZeneca tau txais kev tso cai tsim tau cov tshuaj no siv ua ntej nws yuav muaj peev xwm los tsim tej tshuaj no lawm xwb.
Novavax

Source: SBS News
Professor Esterman tau hais tias siv cov protein los tsim cov tshuaj vaccine no: uas yog ib cov ib co tshuaj uas coj los sim rau tej neeg uas xav tias yuav tau txais kev tso cai rau xyoo tshiab no.
Nws tau hais tias “Lawv nyuam qhuav pib sim cov tshuaj no ua theem 3 rau lub 9 hlis ntuj xyoo 2020 no xwb. Yog li tej zaum ntshe tseem yuav txog rau lub 5 hlis los yog 6 hlis ntuj xyoo tom ntej no seb tej zaum puas yua vtau coj los siv."
Pfizer/BioNTech

Source: SBS News
Tab sis txawm txheeb tau meej tias siv tau zoo los vim yuav tau hno 2 koob ces ntshe tej zaum tsuas txaus hno rau 5 million tus neeg Australia xwb.
Dr Chris Moy uas yog tus lwm coj Australia lub koom haum kho mob (Australian Medical Association) tau hais tias tsoom fwv teb chaws Australia cov tswv yim uas yuav tau sib khom nrog ntau lub tuam txhab tsim tshuaj yog tej yam tseem ceeb heev.
Nws hais tias "Qhia qhov tseeb ces peb yuav tsum tau nrhiav ntau txoj xub ke tam li yog ib haiv neeg kom peb thiaj muaj peev xwm nrhiav tau tej tshuaj vaccine siv. Vim peb tsis xav sib khom nrog tib lub tuam txhab xwb, yog muaj hmoo zoo thiab tsim tau ces thiaj tau siv tsis li ntawd ces peb ho yuav plag ntshav."
Tab sis pab nom Labor yeej tau hais lawm tias 3 cov tshuaj vaccine uas tej zaum yuav muaj peev xwm tsim tau tej tshuaj no coj los siv yeej tseem tsis tau zoo txaus thiab raws li pej kum haiv tej tswv yim lawm mas yuav tsum yog 5 los yog 6 lub tswv yim mas thiaj zoo tshaj plaws.
Puas yog tias khaws tsis tau cov tshuaj Pfizer vaccine no cia yooj yim?
Yog. Vim yuav tsum tau khaw rau qhov chaw no khiv ua tes txog -70 degree celsius txhua sij hawm, ces cov kev yuav faib cov tshuaj no coj mus siv thiaj li nyuaj dua.
Professor Esterman hais tias "Yeej khaws cov tshuaj vaccine no rau ib cov thawv zoo heev. Muaj ntsis zoo li cov thawv tsau txias (eskies) tab sis siv cov liquid nitrogen los tsau kom cov tshuaj no txias txias heev."
Thaum nug nws tias yog li nws puas xav tias Australia ho puas muaj peev xwm los daws tej teeb meem cuam tshuam txog cov kev xa tej tshuaj no coj mus siv rau lawm cheeb tsam, ces nws teb tias "yeej muaj peev xwm ua tau."

The Pfizer/BioNTech vaccine must be kept at very cold temperatures. Source: Getty
Professor Esterman hais tias “Yeej yuav xa cov tshuaj Pfizer vaccine ntim rau hauv cov thawv eskies li no mus thoob plaws rau teb chaws Australia no. Txawm tias yuav nyuaj me ntsis rau cov kev yuav tau xyuas kom tej tshuaj no txias txhia, los yeej muaj peev xwm tsej tau tej no yooj yim ntawm teb chaws Australia no."
cov tshuaj mRNA vaccines ces yeej zoo tib yam li cov tshuaj Pfizer/BioNTech vaccine uas yeej tsis muaj peev xwm tsim tau ntawm teb chaws Australia no thiab vim cuam tshuam txog cov kev siv ib hom technology tshiab lawm.
Professor Esterman tau hais tias "Yeej tau muaj cov kev tham txog tias xav kom peb yuav tsum nrog xyuas kom peb muaj peev xwm tsim tau peb cov tshuaj mRNA vaccine thiab kuv xav tias yuav yog ib lub zoo tswv yim rau peb yog tias ho muaj kab mob sib kis thoob ntuj rau yav pem suab."
Ho muaj teeb meem dab tsi rau cov tshuaj UQ/CSL vaccine lawm?
Vim raws li lub tsev kawm qib siab
Professor Robert Booy uas yog ib tug kws paub zoo txog kab mob sib kis ntawm tsev kawm qib siab University of Sydney tau hais tias “Yeej tsis raug kev phom sij kis kab mob HIV dab tsi vim rau qhov tsuas siv ib qho protein me me xwb, yeej tsis cuam tshuam txog cov kev yuav kis tus kab mob HIV virus uas yuav sib kis tau tiag."
Txawm li cas los yeej tau ua rau ib cov kws tshawb fawb (scientists) txhawj txheeb tias txawm tias cov tshuaj vaccine no yuav tau txais kev nyab xeeb, thiab tsuas yog tej yam xwm txheej cuav uas qhia tias tej neeg kis tus kab mob HIV xwb los yeej muaj feem raus tes rau Australia cov kev sim tej neeg seb puas kis cov kab mob HIV no thiab, los yog cuam tshuam txog cov kev ua kom tej neeg kub siab mus tso ntshav pab lwm tus thiab zej tsoom cov kev nkag siab thiab ntseeg siab rau tej tshuaj no thiab.
Neeg Australia ho xav li cas rau cov kev hno cov tshuaj vaccine no xwb?
Tsis hais ib cov kev hno tshuaj vaccine twg li yog xav kom hno tau tiav raws li siab xav rau tej neeg mas yuav tsum tau los ua tib zoo qhia kom tej neeg nkag siab thiab txaus siab los hno cov tshuaj vaccine ntawd.
Dr Abhishek Verma uas yog ib tug kws kho mob ntawm Melbourne tau hais tias tom qab tau siv lub xyoo no los daws ntau yam teeb meem uas ua rau nws tej neeg mob muaj kev txhawj xeeb txog tus kab mob COVID-19 no lawm kom zoo tshaj plaws lawm, ces tam sim no nws yuav yuav los qhia qhov tseeb txog cov tshuaj vaccine uas tej zaum yuav tsum tau coj los siv no thiab.
Nws hais tias "Yeej muaj tej lus nug ntau heev nug peb txog cov kev hno tshuaj vaccine tias: puas tau txais kev nyab xeeb? puas yuav yuam kom yuav tsum hno? Thiab yog hno lawm ne ho puas yuav muaj teeb meem phom sij dab tsi tshwm sim tau?"
Vim Dr Verma xav tias tej neeg lub siab yeej tseem xav ntsoov tias tsam ho tsis ua raws cov txheej txheem tsim tshuaj thiab muaj teeb meem ua rau tsis tau txais kev nyab xeeb rau lub caij uas npaj xav los tsim kom tau cov tshuaj vaccine no ces lawv thiaj tseem txhawj heev.
Nws hais tias "Yog li peb thiaj tab tom los nrog tej neeg mob tham qhib siab lug thiab los daws lawv cov kev txhawj xeeb."
“Peb thiaj tau siv tej cib fim no los qhia tej xov xwm uas peb tau los ntawm lub tuam chav lis laj fai tswj kev noj qab haus huv thiab tej xov xwm uas tau los ntawm cov kev sim tej tshuaj no, thiab peb yuav tau siv tej hauj lwm uas muaj pov thawj thim khawv qhia tau qhov tseeb coj los txhawb nqa tej peb ntseeg tias tau txais kev nyab xeeb thiab yog cov kev hno tshuaj vaccine uas yeej siv tau zoo tiag coj los qhia rau tej neeg."
Lub 11 hlis ntuj ntawd ces lub tsev kawm qib siab Australian National University yeej tau muaj ib cov kev tshawb fawb txog tej neeg cov kev tawm tswv yim nrog 3,061 us neeg Australian ces pom tau tias muaj tej neeg no txog li 58.5% yeej tau qhia tias lawv yuav hno cov tshuaj no yog tias tsim tau tej tshuaj no. Tsuas muaj 6% thiaj tau qhia tias lawv yuav tsis kam hno xwb.
Puas yog tag nrho Australia tej zejzog yuav muaj feem koom nrog cov kev yuav coj cov tshuaj no los siv?
Dr Verma tau hais tias yog hais txog ib cov neeg tsiv teb tsaws chaw nyuam qhuav tuaj tshiab twg lawm, ces lawv tseem tsis tshua paub lus zoo, thiab tseem tsis tau muaj cov kev kho mob pab cuam kom haum raws li lawv tej kab lis kev cai, ces feem ntau thiaj ua rau tej neeg no tsis muaj feem koom los sab laj sib tham txog tej hauj lwm no.
Dr Verma hais tias "Vim nom tswv yeej ib txwm tsis kub siab txog lawv ces thiaj ua rau lawv tsis muaj peev xwm los tham txog tej kev kho mob no. Yog li kuv thiaj xav tias yuav muaj ib cov teeb meem tsi ntsees rau tej neeg no thiab yuav ua rau lawv tsis paub qhov tseeb vim lawv tsis muaj peev xwm yuav nrhiav tej tej xov xwm tseeb."
Tej nom tswv xeev thiab tsoom fwv teb chaws Australia tej tuam chav thiaj li raug tib rau lub caij muaj kab mob sib kis thoob ntuj no tias xa tej xov xwm tsis yog mus qhia rau Australia tej zejzog hais ntau hom lus thiab coj ntseeg ntau yam kev cai. Tsis hais tej xov xwm qhia txog tus kab mob coronavirus los txhais tsis raug thiab yeej tsis sab laj nrog tej neeg sawv cev ntawm tej zejzog no, txhais tau tias thiaj ua rau tej neeg no tig mus siv tej xov xwm qhia txog tus kab mob virus no uas tsis yog nom tswv tsim ntawd.
Adel Salman uas yog tus kis ntawm lub koom haum Islamic Council of Victoria tau hais tias "Muaj tej xov xwm cuav ntau heev qhia txog tej tshuaj vaccine raug coj mus qhia hauv online tam sim no," ces thiaj haj yam ua rau muaj neeg to taub yuam kev txog cov tshuaj vaccine no ntau tuaj ntxiv, tsis yog ua rau muaj teeb meem nyuaj rau Australia tej zejzog pawg tsawg xwb tab sis tseem ua rau muaj teeb meem tag nrho rau Australia tej pej xeem lawm thiab.
"Kuv xav tias thiaj yog tej yam tseem ceeb heev uas peb yuav tsum tau ua tib zoo txhawb nqa kom xav tau tej xov xwm yog mus rau tej neeg, vim rau qhov tias muaj tej xov xwm cuav ntau heev ua rau tej neeg ntshai, tseem muaj tej tom txwv cuav hais li ub li no ntxiv thiab. Peb yuav tsum tau ua tib zoo xyuas kom tej xo peb xa rau tej neeg sawv daws qhia qhov tseeb kom tej neeg txhob mus ntseeg tej xov xwm cuav ntawd lawm. Thiab ua zoo xyuas kom peb muaj ib qho chaw uas tej neeg ntseeg thiab tso siab rau kom thiaj xa tau tsab xo no raws li qhov tsim nyog."
Adel Salman thiaj nqua hu kom tsoom fwv teb chaws yuav tsum tau pib tsim ib cov xov xwm coj los taw qhia txog cov tshuaj vaccine no ua ntej yuav pib hno cov tshuaj vaccine no.
Tus kis rau Australia tus pwm tsav lis laj fai tswj kev noj qab haus huv Greg Hunt thiaj tau qhia rau SBS News tias "tsoom fwv mam li sab laj thiab thov kev tawm tswv yim los yog cov kev taw qhia ntawm tej koom haum ntau tsav neeg hais ntau hom lus coj ntseeg ntau yam kev cai dab qhua thiab tej neeg muaj feem cuam tshuam los kho tus kab mob COVID-19 no txuas ntxiv thiab yuav sib txuas lus thiab lis cov dej num hno tshuaj vaccine."
Tsoom fwv teb chaws los kuj nyuam qhuav tau teeb tsa pawg neeg sab laj tawm tswv yim nrog rau tej neeg zejzog hais ntau hom lus thiab coj ntseeg ntau yam kev cai no tshiab lawm thiab lawv kuj tau los sib ntsib thawj zaug rau lub hli no lawm.
Ho puas yuav muaj lwm yam teeb meem cuam tshuam?
Professor Paul Griffin uas yog ib tug kws paub zoo txog kab mob sib kis ntawm tsev kawm qib siab University of Queensland tau hais tias ntshe tej zaum yuav muaj tau teeb meem cuam tshuam rau Australia cov kev coj cov tshuaj vaccine no coj mus siv thiab.
Nws hais tias "Kuv xav tias yuav muaj teeb meem rau cov kev xa tej tshuaj no, tej neeg cov kev ua xyem xyav tsis xav hno tej tshuaj no yog 2 yam tseem ceeb uas peb yuav ntsib rau yav tom ntej. Vim rau qhov kuv yeej tseem tsis tau paub tseeb tias xyov peb puas tau los ua tib zoo los nrog xyuas tej teeb meem no."
"Cov kev xa tej tshuaj no coj mus siv los ntshe yeej yuav ntsib teeb meem nyuaj heev thiab. Vim rau qhov peb yeej ib txwm tsis tau ua tej hauj lwm zoo li no dua los li."
"Peb yeej muaj peev xwm faib tau tej tshuaj hno tiv thaiv kab mob khaub thuas no zoo lawm, tab sis vim cuam tshuam nrog ntau cov tswv yim yuav los xa tej tshuaj vaccine no mus hno tej neeg ces ntshe yuav tsis muaj peev xwm hno tau cov tshuaj COVID-19 vaccine no rau tej neeg raws li cov kabtheem uas peb xav ua kom tau."
“Ntxiv ntwd los cov kev teev zwm tej neeg npe thiab cov kev pab kom tej neeg muaj cov pov thawj qhia tau tias lawv tau hno cov tshuaj vaccine no kuj yog tej yam tseem ceeb thiab. Vim rau qhov peb yuav tau hno 2 koob rau tej neeg diam, ces yog tias tej neeg no tsis rov qab mus hno kob 2 ces ntshe yuav ua rau tej tshuaj no tsis muaj peev xwm pov puag tau tej neeg zoo raws li qhov tsim nyog thiab."
Cov tshuaj vaccine no puas siv tau hauj lwm zoo tiag?
Dr Moy tau hais tias peb yuav tsum tau ua tib zoo txheeb xyuas kom peb paub cov hom phiaj sai saib kiag tam sim no los yog tej hom phiaj uas yuav tau ua ntev ntxiv rau yav tom ntej txog cov kev hno tej tshuaj vaccine no kom meej tseeb tshaj qhov no ntxiv.
Nws hais tias "Tej tshuaj no yeej siv tau zoo heev kom pab yus tsis txhob mob tam sim no, tab sis peb yeej tseem tsis tau paub tseeb tias yog hno lawm ne, ho puas yuav pab tiv thaiv kom peb txhob kis dua tshiab los yog peb tsis txhob kis tau tus mob no rau lwm tus li cas thiab. Yog li tej zaum tus tshuaj no kuj yuav pab tau qee yam zoo tab sis ntshe ho yuav plam lwm yam thiab los kuj tau."
“Tsis yog tias peb tsuas pov puag ib tug neeg ntiag tug twg xwb tab sis peb xav tiv thaiv kom txhob kis tus kab mob no rau tej zejzog thiab. Yog xav rau qhov dav dav lawm ces tseem muaj qhov zoo thiab qhov tsis zoo ntawm tej tshuaj vaccine tag nhro no thiab yeej tseem muaj qee yam uas peb tseem tsis tau paub tseeb thiab xws li seb cov tshuaj no ho tiv thaiv tau peb ntev npaum li cas."
Thaum twg peb thiaj li yuav paub txog tej kev hno tshuaj vaccine no kom ntxaws ntxiv?
Professor Kelly tau hais tias nom tswv mam li los qhia rau zej tsoom paub rau lub 1 hlis ntuj no tias seb yuav hno cov tshuaj vaccine no li cas.
Tej neeg ntawm teb chaws Australia yuav tsum nyog kom sib nrug ntawm lwm tus yam tsawg li 1.5 metres. Txheeb tej kev txwv ntawm koj lub xeev seb nom tswv pub tej neeg sib sau ua ke li cas xwb. Yog tias koj muaj cov yam ntxwv mob tau khaub thuas ces nyob twj ywm hauv tsev thiab npaj hu xov tooj nrog koj tus kws kho mob tham seb yuav mus sim li cas, los yog hu xov tooj rau tus zauv xov tooj 1800 020 080 nrog lub koom haum Coronavirus Health Information Hotline tham tau.
Muaj tej xov xwm qhia txog tus kab mob COVID-19 ua 63 hom lus uas koj txheeb tau ntawm
Tsis tas li no xav kom koj mus txheeb xyuas tej kev taw qhia ntawm lub xeev koj nyob ntxiv thiab: , , , , , , , .
Mloog tau rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm thiab subscribe los sis yog download thiab mloog tau ntau cov podcasts (xov xwm ua suab) ntawm, , thiab los yog download kom koj mloog tau SBS Hmong.