Tej kws xav tias ntshe lub caij ntuj no nod yuav muaj khaub thuas sib kis muaj ceem heev

Tau muaj ib co tshuaj vaccine tshiab tsim tau raug coj los siv hno tiv thaiv khaub thuas xyoo 2024 no lawm.

Two hands in pink gloves apply a white bandaid on an arm

A new flu vaccine will be available this winter. Source: Getty / Jasmin Merdan

Ntsiab lus tseem ceeb:
  • Tus tshuaj tiv thaiv khaub thuas hu ua Flucelvax Quad raug coj los teev npe siv rau cov National Immunisation Program siv thawj zaug lawm.
  • Cov vaccine uas tsim raws cov cell-based no txhais tau tias yug cov kab mob no ntawm cov mammal cells tsis yog yug cov kab mob yuav coj los tsim tshuaj hauv tej qe.
  • Txhais tias yog ib cov tshuaj vaccine haum coj los siv hno tiv thaiv ntau cov kab mob khaub thuas hauv ntiaj teb no.
Ces thiaj li tau coj cov tshuaj vaccine tsim raws cov cell-based uas hno tiv thaiv khaub thuas coj los siv ntawm Australia no lawm, vim twb txog lub caij tab tom pib kab muaj mob khaub thuas lawm.

Tej kws thiaj hais tias tus qauv tshuaj tshiab no yog tsim coj los tiv thaiv kom haum raws li ntau yam kab mob khaub thuas uas tab tom sib kis thoob ntuj no.

Cov tshuaj Flucelvax Quad ces yog ib cov tshuaj cell-based vaccine uas raug coj mus siv nrog lwm cov tshuaj vaccines raws li National Immunisation Program (NIP) uas thawj zaug, txawm tias yeej tau xub muaj coj los muag rau tej neeg ntiag tug siv txij li xyoo 2021 los lawm.

Cov tshuaj FluCelVax no yog tshuaj dab tsi?

Dr Robert Booy uas yog ib tug kws paub zoo txog kab mob sib kis hais tias tus qauv tsim tus tshuaj tshiab no yeej txawv tej uas xub tsim tau siv ua ntej dhau los lawm.
Tus tshuaj vaccine no thiaj tsim raws cov cell-based. TXhais tias tau yug cov tshuaj no hauv tej cells mammalian tsis yog yug cov tshuaj no hauv tej qe uas tej zaum ua rau cov tshuaj no pauv hloov txawv lawm. Yog tham txog cov kev hloov txawv no ces yog tus kab mob khaub thuas virus no tsim tau los tsis raws li tej kev taw qhia uas tsim nyog ua kom tau tej tshuaj vaccine raws li ntiaj teb lub koom haum noj qab haus huv (World Health Organization -WHO) xav tau.
Dr Robert Booy, Infectious Disease expert.
Booy hais tias tus tshuaj vaccine tshiab uas tsim raws cov cell-based no yeej muaj rau sawv daws siv, tab sis tej neeg mob uas tej zaum yuav kis tau kab mob khaub thuas yooj yim thiab yog kis tau lawm yuav mob sab heev yog cov yuav tau siv dawb.

Leej twg yog cov neeg muaj cai hno cov tshuaj tiv thaiv khaub thuas no?

Muaj peb pawg neeg tseem ceeb uas muaj peev xwm hno cov tshuaj Flucelvax QUAD vaccine no raws li cov kev hno tshuaj National Immunisation Program: uas yog tej poj niam xeeb me nyuam, ib tug neeg twg uas muaj hnoob nyoog txij 5 xyoos txog 64 xyoos uas yog Australia cov neeg txum tim Aboriginal los yog Torres Strait Islander tej xeeb leej xeeb ntxwv, los yog yog tej neeg muaj hnoob nyoog txij li 5 xyoos mus txog 64 xyoos uas muaj cai hno tej tshuaj no uas yeej muaj ntau yam mob tam sim no lawm.

Hos lwm pawg neeg ces muaj peev xwm hais kom lawv tej kws kho mob sau ntawv tso cai rau yus mus yuav coj los hno rau yus los yog kom tej kws tshuaj pab hno rau yus tau.

Yeej tau coj tej xov xwm txog tej khaub thuas Codral Cold thiab cov kev kwv yees txog tej khaub thuas coj los nthuav tawm rau thaum pib lub 4 hlis ntuj lawm, uas yeej qhia tias xyoo no yuav yog ib xyoos uas muaj cov kab mob khaub thuas sib kis muaj ceem tshaj tej caij sib kis khaub thuas uas Australia tau muaj dhau los thiab.

Ces thiaj tau muaj cov kev koom tes nrog lub tuam txhab sab laj txog kev noj qab nyob zoo IQVIA los tshuaj ntsuam thiab los sau tej ntawv cej luam txog kab mob khaub thuas raws tej xov xwm muag tshuaj, tej kev kwv yees huab cua thiab cov kab theem tej neeg hno tshuaj vaccine.
Thiab nom tswv twb tau pib kom tej nkoj thauj tej tshuaj vaccines no xa mus rau tej kws kho mob thiab tej chaw kho mob thoob teb chaws no kom thiaj li tau siv lawm.

Tab sis kuj yeej tseem muaj kev txhawj xeeb txog cov theem hno tej tshuaj vaccine no tias tseem hno tsis tau raws li qhov tsim nyog hno thiab.

Raws li tej xov xwm uas txheeb tau rau xyoo 2023 ntawd, ces tsuas pom tias muaj tej pej xeem hnoob nyoog txij 5 xyoos mus txog 64 xyoos txog li 25 feem puas thiaj li tau hno cov tshuaj vaccine tiv thaiv kab mob khaub thuas xwb.

Thiab xyoo dhau los kuj yog ib xyoos muaj muaj lub caij kis kab mob khaub thuas muaj ceem heev, thiab tau ua rau muaj neeg ze txog li ntawm 300,000 tus sib kis thiab muaj tej neeg yam tsawg li ntawm 370 leej tau tas sim neej cuam tshuam txog kab mob khaub thuas thoob plaws teb chaws Australia lawm.

Chris Robinson uas yog tus coj tswj dej num noj qab haus huv ntawm lub tuam txhab Medibank thiaj hais tias tus kab mob khaub thuas no tau ua rau muaj teeb meem rau tej neeg coob heev thiab tau ua rau muaj teeb meem rau Australia cov healthcare system loj heev.

Thiab nws kuj tau qhia rau lub lub chaw nthuav xov xwm tshooj 9 tias, txawm tias tej zaum tus kab mob khaub thuas no yuav sib kis coob heev rau lub caij ntuj no, los tam sim no yeej tau pib muaj tus kab mob no sib kis lawm.

"Yeej muaj 3 yam kab mob khaub thuas kis rau tib neeg uas peb txhawj xeeb heev: uas yog hom khaub thuas A, B thiab C. Txawm li cas los hom uas ua rau peb txhawj tshaj ces yog hom A thiab B. Tam sim no ces peb tab tom pom tias twb sib kis txog li 60 feem pua lawm, hos ho B ces twb kis rau tej neeg txog li ntawm 40 feem pua lawm.''

Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab . Downloadthiab caum

Share
Published 3 April 2024 5:39pm
Updated 4 April 2024 10:07am
By Deborah Groarke
Presented by Vixay Vue
Source: SBS


Share this with family and friends